Skanēja dziesmiņa par Kļavas dvēseli, skanēja daudz dziesmiņu. Es tupēju uz sedziņas, pievilkusi ceļus pie krūtīm, un domāju. Domāju par "kāpēc" un kā līdz domai nonākts, kur tā rasta un atrasta.
Aizkļuvu līdz "ja būtu Tu blakus", kas, sapratu, bieža doma. Tur apkārt arī "kā būtu" un "gribu līdzās". Tās visas virknējas un summējas uz kaut ko kompozītisku, kas nokļūst tur. Pārāk lielā un neatļautā sektorā. Pārāk tālā un uzslāņoti tikai domu pirkstu galiem skartā laukā. Es jau nezinu, kā tur ir. Kā tur jūtas. Kā tur būt. Tāpēc tik... vārgi un pašai ticami minējumi. Paldies, ka ļauj man tiem nenoticēt. Paldies, ka esi par kādu realitātes atgriešanu man.
Paldies.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
