Jūs man iepatikāties divi reizē. Emocija uzgāzās virsū, bet adresātu sadalīja. Mana sirds ir apjukusi krustcelēs, bet sirdspuksti turpina sisties. Jūs neesat viens, bet mazā puķe, kas manī aug, gan ir tikai viena.
Jūs esat papildinoši, kaut arī nekad neesat tikušies. Tās lietas, kas Tevī ir tik redzamas, viņā iztrūkst, un tās, kas mani sien pie viņa, tās Tevī neatrodu. Tā ir kā sistēma, kas mani neatgrūž, jo allaž novirza uz esošo, uz to, kas neviltots ir, kaut arī pa diviem.
Mans saprāts ir atmetis jūs abus, bet es turpinu runāt ar Tevi un ar viņu, un turpinu ķert tauriņus, un nemanu savu vainu, kad metu vārdus kā Tev, tā viņam, kā viņam, tā Tev... Jūs neesat viens, es jūs labi atšķiru, jo varbūt... Tur, kur viņa nav, tur esi Tu.
Nezinu, vai skaidroties vai jūs savā starpā iepazīstināt... Taisni šādi mani sirdsbeņķi darbojas. Tas ir tīkams apjukums
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
