Liels Tev paldies par šodienu, par visām sarunu piepildītajām sešām stundām, par visiem tematiem turpāk un šurpāk, par novusu, skatījumu un viedokli. Es atbraucu mājās ļoti laimīga un emocionāli piepildīta. Tava doma par cilvēkiem kā baudāmām būtnēm izpildījās, un laiks bija ļoti garšīgs.
Es vēlējos telefonā piefiksēt prieciņu, ierakstīt Tavu vārdu pie uzmundrinošām lietām, labām atmiņām, kvalitatīva laika. Atradu tādu vadītas refleksijas uzdevumu patīkamu mirkļu saglabāšanai un dziļākai novērtēšanai. Apdomājami jautājumi, emociju nosaukšana... Uzdevums noklausīties kādu tīkamu dziesmu. No savas "Happy place" laimīgo dziesmu kolekcijas uzliku sev Cavetown - Talk to Me.
Mīļa dziesmiņa ar silti mīlīgiem akordiem un tādiem mierinošiem vārdiem, kuri, pamazām saprotu, vairs Tavā virzienā nesniedzas. Kuri, pamazām saprotu, rāda man, cik tālu Tu esi un cik ļoti es tomēr ar Tevi nerunāju. Cik ļoti tomēr Tavā priekšā izliekos, cik ļoti tomēr man bail būtu Tev atklāt dziļas pārdomas...
Pēc dziesmiņas bija skumjāk nekā pirms tās. Iegūts pretējais efekts. Joprojām paldies par šodienu, bet tam vairs nav tik augstas vērtes, jo kaut kur ir saspringums, kaut kur ir siena un smags pūliņš kaut ko virzīt.
Vai tad neatvadījos no Tevis jau sen, vai tad nenoliku Tevi nost jau sen, vai tad es nezināju, ka manam mākonim Tava zeme ir par tālu? Ikdienas pusdraugs... un jau vairs ne. Vairs.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
