MAN VISS IR KĀRTĪBĀ! Ir viens no melīgākajiem izsaucieniem. Es gribētu Tev uzticēties. Kāda balss saka, ka tā būtu vislabāk. Un galu galā, tālu nebūtu jāiet - es jau uzticos. Tomēr manī iezagās baile par kādu draudzības bojātāju.
Vai gan es nezinu, vai gan tā nav manis pašas mīļa doma, ka labākais, kas var būt, it atklātība? Kāpēc es slēpjos, un kāpēc no Tevis? Es pazīstu Tevi pietiekami ilgi, lai būtu pieradusi pie Tava tempa un straujās aizņemtības, tomēr ar katru jaunu reizi, katru jaunu atskārsmi sirds sažņaudzas.
Es nedrīkstētu tā just, it īpaši pie mūsu dzīves noteikumiem. Bet Tu zini, kāda man ir spēja krist neskaitāmas reizes, bet attapties tikai tad, kad visi potenciālie _no bedres izvilcēji_ aizgājuši savus ceļus.
Jā, tas esi Tu. Jā, man ir bail teikt.
Jo es nepazīstu emocijas, nezinu, kā tās runā.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
