Negribu Tev vēl vairāk bojāt garastāvokli.
Tāpēc nerakstīju uzreiz, kad izgāju pa divām trim durvīm un sajutu mazo neizpratnes virpuli vēderā.
Man mazliet bail no Tava drūmi delikātā toņa. Viņa izskatījās apjukusi par Tavu, mazāk manu un visvairāk mūsu savstarpējo uzvedību. Viņai, šķiet, bija pamats.
Kur Tu esi, kur es varu redzēt Tavu zvaigzni, pa savu plakni staigākot!?
Tu, liekas, zini gana labi, tik varbūt netici tam vai nevēlies, ka es negribu dzīvot ar Tevi uz Jūs.
Tas varbūt neskan labi vai pareizi, it īpaši atceroties mūsu Trīs vīru citējamos gabalus. Iespējams. Bet kaut kā mans iekšējais cilvēks grib atkal just Tavējā pieskārienu laiku pa laikam.
Es gribu Tevi atkal pazīt.
Kā negudra. Bet baidos.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
