"ak, kā man sevis pietrūka"
jā, tā es ierakstīju grupā. gandrīz tā.
un tā es tagad jūtos. gandrīz tā. arī.. gandrīz.reiz iepazīstināju ar sevi kā ar spamu..
Bet to daļu sevis sen nebiju laidusi pie grožiem
"I guess it's all a part of growing up" . ha . ha . ha .Spams es biju. bet es kopēju. pagātnes sevi. un tajā tekstā bija (ir) TIK DAUDZ izvēršamu domu, izvelkamu graudu un izplešamu ~spārnu~
es kādreiz to rakstīju. es kādreiz biju tam ļāvusi no sevis iznākt. es tam neliku. atceros. manī bija tik daudz skaistu domu gvaržu
bet kur tās ir tagad?
"Tu gribi būt dzejniece" reiz man teica mentorsVai tie ir rāmji? vai tos uzvilku es?
un tagad... tagad es cenšos no tiem izspiest visu, kas manī ir, turklāt uzreiz labākajā kondīcijā. Bet (atkal) ziniet ko, rāmji? Nesanāk!
kaut kas ir apturējies, kaut kas ir nocietinājies.
kaut kas no manis ir pazudis un sakaltis
pārvērties par akmeni.
Es gribu to atpakaļ.
Es gribu sevi atpakaļ.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...