Šoreiz taču man nesāpēs, es nemaz ij nesākšu ar Tevi rēķināties, bet tad... tad Tu esi, un es atkal pieķeru pie īstenības par daudz sāpju.. Redzi, ja Tev būtu vienalga, es saprastu un viss, bet nē. Tev nav.
Tikai tad Tu nevari runāt,
tikai tad Tev jāmācās,
tikai tad Tu aizmirsti,
un es it kā zinu, ka Tu joprojām gribi zināt un būt klāt, bet tā galīgi neliekas. Nemaz. Nejūtas.
Ir tāda pēcizrāžu melanholija, bet šī nav tāda, šī ir tikai no Tevis, ar koncertu tai ir minimāls sakars.
Es jau zinu, kā būs, Tu man klusi caur pieri teiksi – piedod, un es Tev no visas sirds jau būšu piedevusi. Tā mēs iesim tālāk, manas skumjas pazudīs un nāks atkal jaunas, ko Tev stāstīt... Vai varbūt šoreiz nevajag, Tu neesi man [nekad] solīts.
VOCÊ ESTÁ LENDO
Pasts noklīdis.
DiversosTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
