Šodienas tikšanās bija pamatā neizplānota nejaušība. Cik labi, ka ik pa laikam tādas dzīvē no nezkurienes iepeld.
Kaut arī Tu dzīvo tepatvienē, kaut arī es varu aizbraukt tā un šitā, ikdienā jau netiksimies, jo nu... vai nu tad būtu jāplāno, bet parasti tiek vien pieņemts fakts, ka nu jau ir pieplānots pilns.
Šī bija... pirmā reize kopš oktobra laikam. Man gribās Tev paldies teikt, ka neatrāvies, paldies, ka turēji mani. Tās likās garākas sekundes nekā rasts, tās likās tik jaukas.
Laikam tas nav mīts, ka kaut kas no laimes, drošības vai uzticēšanās dzimstot cilvēkā, kad kāds apskauj. Šeit bija kaut kas no sajūtas, ka visi zibeņi starp mums noklusināti.
Paldies, ka apskāvi mani tik cieši, dvēseles siltums ielija un nav zudis. Paldies, ka jūtos atkal vērtīga just.
Ak, šis fiziskais kontakts!
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
