Laiki mainās, un cilvēki mainās. Tu esi viena no tiem, kas cilvēkus sev apkārt maina daudz un bieži. Tas ir, maniem standartiem bieži. Es, kā ne vien konservu bundža, bet arī dadzītis, pieķeros cilvēkiem, un zinu, reizēm par daudz, bet šoreiz tikai pārāk ilgi. Tomēr, lai kā Tavu draugu pulks mainītos, lai mainās, jo citādi nemaz nevar.
Tu māki mīlēt cilvēkus, un tas man no Tevis varbūt jāmācās, un tā lielā vērtība par draudzības nozīmi, ko Tu man atstāji, kaut kur jāieliek neaizmiršanai, jo, lai gan es nekļuvu par Tava ceļa līdzgaitnieci ilgstoši, es jutu neviltotību īsajā ceļa posmā.
Ne vienmēr patiesais paliks uz mūžiem, arī īsas draudzības kaut kad sadalās, un tur nav nekā nepareiza vai peļamā vietā liekama, tās ir tikai izmaiņas, no kā man jāmācās nebaidīties.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...