09.05. zils

0 0 0
                                    

Vai Tu zini Filipu Glāsu un viņa stiklojumu?

Man kaut kā tīk Tevi smelgt.

Viena svešnieciskuma normalitāte ir gaisā. Ne atpakaļ.
Atpakaļ nejustu pazīšanu. Tur ir. Tikai vairs nav asuma. Tā griezīgā. Un spindzošās panikas.

Un viss ir kārtībā

Kā es ilgojos?

Lateksa sajūta ar cimda cienīgu tvērienu bija briesmīga. To noķeru tik apzināti mākslīgi, cik spēju. Smaržas atmiņa smok.

Izplūda un pazuda emocijas atmiņa.

Negribu ticēt, ka tās nekad nav bijis.

Nevajag. Kaut ko no šī, no tā, no
  gribētā un sūtītā.

Te dien apņemšanās un datuma vēlme un precizitātei vairs nebūs nozīmes.

Es vēl nesapņoju par daudz uz tālumu.

Derētu arī nesākt, mēs dzīvosim kā laiks mums ļaus.

Jūtu, ka esmu tālu. Gan uz priekšu kopš trauksmes pirms diviem gadiem, gan no realitātes pirms vairāk.

Un arī no kāda patiesa cilvēka. Tālu.

Pasts noklīdis.Where stories live. Discover now