Man būs Tev četras diezgan neiepriecinošas ziņas. Pagaidām man to vēl nav, bet kad es tikšu līdz četrām, man būs jāsaņemas Tev tās izstāstīt. Jo es taču vienmēr gribu, lai Tu zini, arī tajās reizēs, kad es it kā negribu. [šī ir problēma, kura vēl klusēs]
Pirmā doma bija par ievainojamību un tās pretējo pusi – draudzīgas saprašanās bezapvainojumu apcelšanu. Es varu Tevi apcelt, jo es jūtu, jo es zinu, cik tālu es to varu darīt, lai mēs abi saprastu. Man šķiet, ka es vairs nejūtos ērti. Es joprojām mēdzu izmest kādu jociņu vai piezīmi, bet arvien vairāk nepamet sajūta "šis bija par daudz".
Otrā doma bija par ballītēm, kuras Tu cītīgi neapmeklē, un manu sākotnējo vilšanos, bet tad ieguvumu. Zini, man Tev paldies jāsaka, ka Tevis nebija, jo es jaunus draugus atradu, ar jauniem cilvēkiem runāju... Mana uzmanība nebija tikai Tev, tas ir labi. Iespēja, ka tā būtu, ir liela, tāpēc paldies, ka šos vakarus Tevis nebija klāt.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
