Draudzības klātbūtnes un kopābūšanas efekts ir narkotisks. Nē, es nešņaucu savus draugus, lai gan reizēm kožu, arī tas tagad vairāk liegts nekā citkārt. Pie savādiem un visādiem apstākļiem ar laiku var pierast, pie cilvēku redzēšanas tikai mazā ekrāniņā var pierast, var pierast pie nospiestas vēlmes, saspiestas un ciet aizspiestas kādu satikt. var tā.
Mazliet uz mirkli slogs tika palaists, tā
mazliet uz mirkli satikām viens otru, tā
mazliet uz mirkli neievērojām valsts noteikumus un mazliet turējām viens otru apķēruši. Mazliet dejoja dvēseles un mazliet bijām ļoti laimīgi.
Brīdis beidzās, mazliet ilgāka bija tā prieka atblāzma... bet tagad pierādīta iespēja izbēgt no apspiestā stāvokļa, tagad šķiet iespējami un labi to pārkāpt vēl. Un tad vēl un vēl. No šīs mirkļa mazliet laimes un brīvības gribas iegūt vēl.
Protams, nav nepareizi alkt dzīvu ļaužu, nav nepareizi slāpt dzīvas draudzības.
Kad tas kļūst aizliegts, tas kļūst vairāk kritiski par atkarību, par tieksmi un sapņojamu sapni. Par ikdienā nepraktizējamu.
Gribu Tevi vēl apskaut, gribu turēt cieši.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
