Es runāju ar Tevi tā, it kā Tu zinātu manu ģimeni; es runāju ar Tevi tā, it kā Tu nebūtu draugs no skolas; es runāju ar Tevi, un manī tas atbalso jauku toni.
Tu esi mans draugs no skolas, bet tas ir kaut kā citādi. Tu nezini manu ģimeni, bet tas kaut kā... neliedz Tev zināt to manā prātā.
Es mīlu Tevi tik ļoti nekvēli un pūkaini, ka tas liekas pārāk neiespējami. No retās vispārinātās vienkāršības mūsu sarunās tik jauks mīļums laukā līst.
Un šeit es stāvu savā istabā loga priekšā un zinu ar visu sirdi, ka draudzība ir īsta, un tā nevar būt maza, pat ja bieži par sevi nebļauj virsū.
Mēs sasniedzām to, ko sen gribēju ar Tevi – parunāt par mazām ikdienišķām lietām.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
