Man prieks. Prieks, ka viņš ir pie Tevis.
Šķiet, beidzot esmu atlaidusi to vienu emocionālu saiti, kas neļāvās viņu atdot no sevis prom.
Zināju jau sen, ka būs jāatrod ceļš nepalikt uz vietas senās ilūzijās, zināju jau sen,
ka tagad viņam laiks būt Tev, ar prātu to var izdomāt, izskaitīt un likt smadzenei lōģiku saprast.
Bet Tu jau zini, mēs visi zinām, ka kaut kur sirdī dzīvo jūta, kas dzīvo citādi,
un ne pēc lōģikas, ko stāsta prāts,
nē,
sirsniņai ar jūtu ir sava lōģika. Un
man šķiet... Es domāju, ka tā. Es jūtu, ka tā. Es ceru. Es ticu. Ka esmu
tikusi savam nemiera akmenim pāri,
ka mana sirds ir viņu Tev atdevusi, ka mana jūta vairs neskauž katru reizi no jauna un mana emocija vairs
negrauž. Ir pagājis daudz laika. Bet PRIEKS.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...