Rakstu Tev, jo neviena cita man nav, kam rakstīt par Tevi. Tāds unikālis.
Es nejauši Tevi pamanīju medijā un uz mirkli likās, ka Tev ir tāda pati reāli pusaudzītiska mūsdienu dzīve kā man. Tad es nospiedu uz Tava vārda, atradu iepriekš neatrastu sadaļu, pavēroju Tavu atbiņu dokumentāciju un atgriezos pie mītiskā secinājuma, ka Tu esi kāds stāsta tēls, kāds film character, un ka Tava dzīve ir kas lielāks un krāšņāks par mūsdienības reāliju manī.
Nacionālā mākslu vidusskola, jūs visi esat profesionāļi, jūs visi... un es tikai sēžu un fantazēju.
To, ka esi skaists, zināju jau sen, bet nezināju, ka Tev ir arī skaistas profesionālas bildes. Tiku līdz idejai, ka man iepatikies vien ar ārieni, jo Tevi no iekšpuses tā arī es neiepazinu, kaut gribēju. Un, ja jau saku, tad gribu joprojām.
Ja Tu savas bildes kā sienas gleznas dotu, es ņemtu arī, es pirktu arī, You're beautiful and I'm insane.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...