Bija vakardien laime garastāvoklī. Tā bija mazliet jokaina, no pozitīvas svešu ļaužu enerģijas nākusi. Pirksts vilka Tev zvanīt, un es to neapturēju. Mēs kaut ko nebūt kādu pusotru stundu parunājām. Tā par neko likās mazliet tukši vai spiesti.
Biji vakardien uz Siguldu devies. Novilku gaisa līnijā 52 km starp mums, sacījies atrodamies tāļāk kā parasti. Nodomāju, bet neteicu nekā, ka šādi Tev tāļu atrodoties laikam mums nebūs ļauts "pa garām 4 dienu brīvdienām" tikties.
Šodien devos uz Līgatni, tik vēlu izdomāja mana galva, ka tas tur gandrīz kaimiņos, ka tā pati šoseja. No mājas, kur vakar biji, līdz šosejai, kur braucu garām, ap 300 m vien bijis esot.
Nesatikāmies.
Paliku ar ideju nepildītu, ka nobraukt gar, ka izkāpt, ka vienu apskāvienu noķert, laikam jau tik utopiski šeit nedzīvojam. Te attālums bij' tiešām mazs, bet kāpēc nesatikāmies.
Laikam negribējām gana stipri šo mazo pēdējo solīti spert. Liktens veda mūs tik tuvu, bet kaut kā baidījāmies. Negribējām gana?
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
