Es gribu parunāt par mazsvarīgām lietām.
Par ikdienišķām un mazām, par kādām visi cilvēki runā.
Bet kad vien es domāju par Tevi, visas lietas kļūst lielas. Un pēkšņi man apkārt ir tikai svarīgas domas, un pēkšņi katrs solis ir no svara un ar katru neuzmanīgu kustību ir bail kaut ko vārīgu saplēst.
Kā zieds un stikls no ikdienišķā kļūst par maigo un trauslo sargājamo, tā es gribu tērēt ikdienu skaistumam, tā es gribu vēl reizi Tev dzidri pieskarties.
Un runāt un būt par lielām lietām, par lietām,
kuras tā ar' nekad
nepāriet.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
