Varbūt Tev tiešām jādodas prom, bet ne lai es saprastu, cik ļoti man Tevi vajag, bet lai es atcerētos un spētu atkal ikdienā dzīvot. Lai es nesēdētu ilgi pie atvērtas sarakstes, kur nemainīgs uz mani raugās "pēdējo reizi redzēts", lai es negulētu bumbiņā ar domām par Tevi, par Tevi vien...
Tu man jau biji vakar, mans draugs bez statusa, ko man no Tevis vēl šodien vajag? Man Tevis nav pieticis pa šo vakardienu, man Tevis nav pieticis pa šo mēnesi... bet es sagaidīšu divus! Vai varbūt ar citu atskaites punktu, bet man jāturpina gaidīt!
Es gribu Tevi, mans instinkts ņem virsroku, un ar katru manu pieķeršanos mēs ejam tālāk pa Tavu plānu. Kā viņam tas izdodas? Man vairs nav manas loģikas, es Tevi gribu. Es sev neļauju gribēt, bet Tev vest mani pie rokas es ļaujos. Es gribu, lai tā dari arī šodien, bet es nevaru ļaut sev ļaut Tev ņemt mani tik viegli.
YOU ARE READING
Pasts noklīdis.
RandomTu izsūtīji vēstules, bet tās adresātu nesasniedza. Tās iesprūda uz papīra, piešuva ar burtiem. Apturi manu grimstošo kuģi, tas pilns ir līdz malām ar pārdomu kravām un atbildēm noklusētām. ^u^ nelielas vēstules nezināmiem dažādiem personāžiem bez k...
