BĒGUMS

1.

-"Emīlij, nežmiedz kleitu, es to gludināju gandrīz stundu!" māte mani nobāra un es nolaidu rokas gar sāniem. Satraukusies biju ieķērusies kleitā un sažmiegusi rokas dūrēs. Tagad abās manas violetās svētku kleitas malās bija divi lieli krunku pleķi.
-"Piedod, es vienkārši nedaudz uztraucosies," nomurmināju, cenšoties nolīdzināt kleitu.
-"Viss būs kārtībā, tev tikai paņems asins paraugu un uzņems vienu fotogrāfiju," Luīze skaidroja jau kādu desmito reizi šodien.
Mēs bijām Ēkā. Ja vien tu šeit nestrādāji, te vajadzēja ierasties trīs reizes mūžā. Tad, kad tu piedzimsti, kad tu nomirsti un tāpat kā es šeit, uz Testiem.
Rinda bija neparasti gara, acīmredzot bija daudz to, kurām šogad paliks 18. Visām līdzi bija māte, un visas bija glīti saģērbušās, lai atstātu labāku iespaidu. Katra jau tāpat, protams, zināja, ka Testu rezultāts atkarīgs no dažādām citām pārbaudēm, kas katrai meitenei būs atsevišķā laikā, īpaši pielāgots viņas dzimšanas dienai.
Mana dzimšanas diena bija oktobrī, tātad mani Testu pārbaudījumi būs tikai pēc gandrīz 10 mēnešiem.
Kaut kur rindas galā sazīmēju pazīstamos Elīnas un Airisas stāvus, kuras bija pamanījušās nostāties blakus, un pamāju abām draudzenēm.
Viņu Testi būs ātrāk nekā mani, pavasarī, un ,tā kā es būšu pēdējā no mūsu trijotnes, biju nedaudz nobažījusies.
Atkal un atkal satraukusies par to, cik ātri ruka rinda un cik drīz nāks mana kārta, sajutu sev sitienu pa roku.
-"Piedod," atlaidu savu kleitu, kuru atkal biju sažmiegusi un Luīze iesmējās.
-"Vēl tikai 4 ," viņa novilka. Mēs stāvējām šeit jau gandrīz pusotru stundu.
Šķiet kabinetā bija vēl viena izeja, jo neviens, kas tur iegāja, laukā neiznāca.
Mans satraukums auga un es noslaucīju sasvīdušās plaukstas gar kleitas sāniem.
-"Emīlij, nudien, es vairs negludināšu nevienu tavu kleitu!" Luīze izklausījās viegli uzvilkta. Es zināju, ka arī viņa uztraucas par maniem Testiem, kaut gan māte centās to slēpt.
-"Viss būs kārtībā!" viņa teica, kad pirms manis bija tikai viena meitene. Tā bija mana klasesbiedrene, un es iedrošinoši viņai uzsmaidīju, kad viņa , pirms iešanas iekšā, tramīgi pameta acis atpakaļ. 
-"Šis galīgi nebūs noteicošais Testos, bet ja tu pacentīsies fotogrāfijā neizskatīties pēc dzīva miroņa,  tava māte ar tevi leposies, es apsolu!" 
Un tad no durvīm iznāca māsiņa, aicinot iekšā mūs.