BĒGUMS

35.

(ja vēl neesat pamanījuši, klāt ir arī otrs stāsts "NOSLĒPUMS" un mana mazā improvizācija "MAZLIET BLOGS", noteikti iečekojiet un pievienojiet saviem reading list. jo vairāk atbalsta, jo lielāka vēlme te aktīvi uzdarboties. btw esmu pārliecināta, ka šī daļa jums ļoti patiks)

 * * *

-" Tu esi jukusi!" es iesmējos, tomēr pārāk histēriski, lai smiekli būtu īsti.

-" Nemaz arī nē," Letīcija piecēlās sēdus ,"dokumentos viss pierādās!"

 Es iekšēji nodrebēju. Kāpēc viņa man to stāsta?

-" Nu?" viņa jautā.

-" Ko tu gribi, lai es saku?" biju tik apjukusi kā vēl nekad. Vai tas maz ir iespējams? Vai ir iespējams, ka mana māte arī bija satikusi vīrieti.. es domāju, ka nē, jo tad taču kāds.. ak Dievs!

-" Kas notika?" Letīcija bija pamanījusi manas sejas izteiksmes izmaiņas.

 Es nespēju parunāt.

-" Saki taču!"

 Vai tas bija TAS, ko māte un Patrīcija no manis slēpa? Viņas bija pieminējušas, ka ir dzīvas tikai tāpēc, ka šo noslēpumu nekad nav izpaudušas. Vai tas ir iespējams?

-" Es gribu iet atpakaļ, es nevēlējos to zināt.." klusi nomurmināju.

 Es neticu, neticu, neticu. . viņas teica arī, ka to zina tikai viņas un Mēra kundze. Vai tāpēc mani priekšlaicīgi paņēma uz Testiem? Lai pārliecinātos, ka es neesmu tāda, kā mana māte? 

 Klusi iesmējos.. es taču biju tieši tāda pati. Kā tas ir iespējams? Kā? KĀ?

-" Citu reakciju nemaz negaidīju. Es arī būtu šokā, iedomājoties, ka esmu nelaimes auglis," viņa noteica un sāka rāpties lejā. 

 To izdzirdot, es tā izbrīnijos, ka - es pēkšņi kritu. Tam sekoja asas sāpes un es biju uz zemes. Nu, vismaz es ātri tiku lejā.

-"EMĪLIJ!" dzirdēju Letīcijas spalgo balsi un viņa tūliņ jau bija man blakus. Meitene centās man palīdzēt piecelties, taču es uzreiz atgrūdu viņas roku.

-"Ko tu teici? Nelaimes auglis?" no sāpēm knapi varēju parunāt. Centos piecelties, bet labā kāja neklausīja. Biju pamatīgi nobrāzusies un galva dunēja. Šis mirklis bija vissāpīgākais manā mūžā. Muļķe!

-" Vīrieši taču ir viena milzīga nelaime, tev tā neliekas? Ja viņi vēl eksistē, tad viņus tūliņ vajadzētu atrast un visus no.. " Letīcija bija sagrābusi manu roku, lai rautu augšā, bet viņas balss pēkšņi pārtapa gārdzienā.

-"Lien nost no viņas!" kāds bija meiteni spēcīgi pagrūdis, dzirdēju zarus zem viņas lūstam - viņa bija nokritusi. 

 Šķita ka noģībšu. Vai nu es briesmīgi sasitu galvu vai nu.. vai nu tā ļoti izklausījās pēc Kaila balss. Nepaspēju nonākt pie atbildes, kad zaudēju samaņu.