BĒGUMS

7.

  Tajā pat vakarā es izdomāju izdarīt kaut ko ļoti dīvainu un ne gluži aizliegtu, bet ko tādu, ko neviena, manuprāt, cita nekad neuzdrīkstētos un pat nevēlētos darīt.
Bija jau pāri deviņiem, tāpēc Dženija blakus gultā saldi gulēja. Es klusi iededzu sveci un piesēdos pie rakstāmgalda.
Velkot no kastītes zīmuli, mani pirksti trīcēja. Atšķīru bloknotu un pieliku zīmuli pie papīra.
Man patika zīmēt. Patrīcija dievināja manas skices, bet viņa tiklab sajūsminājās arī par Dženijas ķēmiem, tāpēc diez vai tas skaitījās. Luīzei arī mani darbi nesmādēja, tomēr viņa nebeidza pieminēt, ka ar gleznošanu iztiku nenopelnīsi.
Roka plūda brīvi, jo es precīzi atminējos visu, biju galvā iekalusi katru līniju, stundām veroties vēstures grāmatā.
Lai gan mans uzzīmētais vīrieša sejas apveids drusciņ tomēr līdzinājās sievietei, tam tomēr piemita nedaudz atšķirīgi, skarbāki sejas apveidi, stingrākas līnijas, izceltāki vaibsti, kareivīgākas acis.
Tieši veroties pretī tikko uzzīmētajām acīm, man pāršalca šermuļi un es attapos.
Kāpēc es zīmēju vīrieti? Ja kāda to uzzinātu, es droši vien būtu līķis.. - ne jau soda dēļ, bet aiz nosodījuma.
Piecēlos kājās.
Svecīte jau dega pie pašas pamatnes un es to nopūtu, palikdama stāvot tumsā.
Sataustīju papīru un plaukstā saņurcīju savu skici, kura bija teju vai precīza tai, kas atradās vēstures grāmatā.
Es to nevarēju mest ārā, ja nu kāds atrod?
Vajadzēja sadedzināt, bet to labāk izdarīt rīt.
Tonakt es aizgāju gulēt ar domu, ka ar mani laikam nav kaut kas kārtībā - kālab citādi lai es domātu par gandrīzējā pasaules gala cēloni ar interesi?
Es jutu, ka sapņoju.
Elīna gāja man blakus un otrā pusē man soļoja Airisa. Mums bija skolas formas un Elīnai kā mūžīgi uz kakla rēgojās daļa tetovējuma.
Mēs bijām mežā un brīdī, kad es pametu acis uz Airisu, redzēju viņas seju šausmās sastingstam.
Kad paskatījos atpakaļ, lai redzētu, ko draudzene ieraudzījusi, šausmās sastingu arī pati.
Mums pretī vairs nebija neviena koka, mēs trīs stāvējām pretī desmitiem, simtiem, tūkstošiem kareivju.
Kareivju.
Tie bija vīrieši. Sejas es īsti nesaskatīju, bet skaidri zināju, ka tie bija vīrieši.
Es pamodos pati no sava kliedziena.