BĒGUMS

32.

 Ir doma re-write kādu veco stāstu no ask.fm, gribētos mazliet kaut ko palabot gan stilā, gan notikumu gaitā. Piedāvājumā - Dēmonu Dinastija (fantastika), Šķērsgriezums (zin.fant.) un Noslēpums (mistērija, drāma (?)) Lai nu kā, ja ir vēlme, iemetīšu kādu anotāciju vai prologus visiem stāstiem un tad nu, kuram būs visvairāk pieprasījuma, tas arī tiks uzcelts. :) Rakstiet komentāros domas.

* * *

 -"Dīvaine," Letīcija, pēc īsas zīmējuma noskenēšanas, noteica un aizvēra manu grāmatu.

 -"Es varu paskaidrot," iesāku.

 -"Meli ir kā piķa bedre, Emīlij," viņa teica, cieši skatoties acīs ,"viegli iekrist, bet ārkārtīgi grūti izkļūt ārā."

 -"Es apsolu, ka tas nav saistīts ne ar kādām bedrēm," īsti nesapratu meitenes domu graudu, bet centos ātri izdomāt, kā attaisnot šo vīrieša attēlu - skaidru un īstu, bez iespējām, ka Kaila pantus varētu uzskatīt par sievietes.

 -"Ir jābūt labai atmiņai, lai pildītu visus solījumus," Letīcija nocitēja kādu man nepazīstamu rakstnieku, es minu ,"bet tu, šķiet, bez manis nevarētu atrast ceļu ne uz ēdnīcu, ne sporta zāli."

 Jau atkal viņa mani atstāja bez vārdiem.

-"Labi, es neapsolu, bet tev jātic, ka.." es centos kaut ko teikt, bet viņa bija ātrāka.

 -"Uzticība sniedzas tik tālu, cik tālu sniedzas patiesība un ne sprīdi tālāk."

 -"Tu daudz lasi, es pieļauju, bet vai tu kādreiz arī beidz runāt domu graudos?" biju mazliet aizkaitināta, kaut gan Letīcijai bija tikai un vienīgi patiesība.

 -"Es runāju patiesību. Vienmēr. Un es pieprasu to arī no tevis. Ja vēlies man sacīt melus - nesacī neko. Un nekad man neko nesoli. Man riebjas solījumi. Tie ir tikai tādi tukši vārdi visumā, kam cilvēki ir izdomājuši piedēvēt kādu maģisku nozīmi. Tā ir izdoma."

  Letīcijas seja bija akmens cieta un sastingusi. Šķita, ka meitenei ir bijusi kāda ļoti nepatīkama pieredze, jo viņa pilnīgi izstaroja naidu. Jautājums bija nevis par to, kas bija noticis, bet kāpēc? Jo mūsu sabiedrība tika mācīta, ka meli ir teju noziegums.

 -"Vai beidzi krāmēties ar savām mantām? " meitenes balss piepeši bija uzlēkusi vairākas oktāvas augstāk un krietni priecīgāk. 

  Labi, tagad tēlosim, ka tikko notikusī saruna nemaz neeksistēja. Man nebija iebildumu.

  Pamāju ar galvu.

-"Tad ejam," viņa teica ,"parādīšu, kur notiek procedūras."

  Vārds procedūras mani biedēja, taču es nevilcinoties piecēlos.