BĒGUMS

8.

  -"Emīlij?" pa ausu galam padzirdēju savu vārdu un steigšus pacēlu galvu.
-"Jā, māt?"
Mēs visas trīs sēdējām pie brokastu galda un es acīmredzot biju palaidusi ko garām, jo tagad uz mani vērās 2 gaidoši acu pāri.
-"Vai kaut kas noticis?" Luīze jautāja.
-"Nē, protams ne," ātri atbildēju un pasmaidīju.
Par brīnumu vakar neviena nebija pamodusies no mana kliedziena, tāpēc tika aiztaupīta skaidrošanās - māte noteikti gribētu zināt, ko es murgoju. Murgi mūsdienās bija pietiekami reta parādība, lai šķistu dīvaina.
-"Tad tu aizdosies pēc vizbulītēm?" māte jautājoši mani uzlūkoja.
-"Kam tev vajadzīgas vizbulītes?"
-"Aleksa no 23.ģimenes rīt atgriezīsies ar savu meitiņu. Aleksas māte vēlas viņu sagaidīt ar maziem svētkiem," skaidroja Patrīcija.
Es atceros Aleksu, viņai Testi bija pagājušo gadu un viņa ļoti ātri un veiksmīgi tika apaugļota.
-"Jā, bet vizbuļu pļava ir ļoti tālu, tu zini."
-"Tu, protams, varēsi doties ar Hondu," Luīze sacīja.
-"Tad es bez problēmām to varēšu izdarīt," pasmaidīju.
-"Kad es varēšu jāt ar Hondu?" pēkšņi ierunājās Dženija, kas pavērtu mutīti vienmēr noskatījās kā es rikšoju.
Honda bija viena no mūsu 3 zirgiem. Viņas vārds bija diez gan ironisks, jo grāmatas vēstīja, ka pirms ||| pasaules kara pastāvēja automašīnas, kas bija mehāniski pārvietošanās līdzekļi, viens no to modeļiem bija Honda. No tā aizgūts arī ķēvītes vārds.
-"Kad paaugsies, Dženij, es taču tev jau teicu," māte iesmējās ,"tagad ēd."
Pēc tam, kad pabeidzām brokastot, kopā ar Dženiju devāmies uz skolu, pa ceļam pievienojoties Airisai un viņas māsai, arī pirmklasniecei un Dženijas draudzenei, Elizabetei.
Bālā Elizabetes āda blakus Airisas šokolādes tonim izskatījās kā krīts. Un pretēji citiem bērniem šajā vecumā, Elizabete jau bija izstiepusies no vecumposmam raksturīgā apaļīguma, meitene bija slaida un galvas tiesu garāka par Dženiju.
Pie skolas mūs sagaidīja Elīna . Viena, jo viņai nebija ne lielās, ne mazās māsas.
Pirms mēs bijām klāt pie draudzenes, pie viņas piegāja kāda sieviete, kas izskatījās ģērbta tajā lietišķajā stilā, kādā ģērbās visas Valdes locekles.
Mēs ar Airisu aizsūtījām mazās māsas uz skolu, bet pašas palēlinājām gaitu.
Izskatījās, ka sieviete Elīnai kaut ko jautā un tad.. un tad Elīna paskatījās uz mums un norādīja uz mums ar pirkstu.
Airisa un es apstulbušas apstājāmies pavisam, bet tās abas steigšus nāca mūsu virzienā.