„Nana, es iziešu. Negaidiet mani." Nesagaidījusi atbildi, izskrēju ārā pa durvūm. Viss man ir apnicis. Kāpēc jūtas ir tik sarežģītas? Vai nebūtu labāk, ja viss būtu vienkārši. Tev iepatīkas meitene, meitenei tu un viss notiek. Bet tagad.. Akd. „Aaaaaaaa..." kliedzu, man vienalga, ko citi padomās. Man vienkārši vajag izlādēties. Iekrītu sniegā un guļu. Stulbie puiši.. „Agh.." Es gribu atpakaļ pamatskolu. Nestādos priekšā, kas vispār notiks izlaiduma klasē. Hormoni trakos un man pat bail iedomāties cik daudz asaru līs.. Man vienalga, es neiesaistīšos cik vien iespējams. Es esmu tiiiik dusmīga. Uz sevis, uz Vilu, uz Pārkeru un atkal uz sevi. Kā es varēju savā sirdī ielaist Tādu F*ckboy. Un tad vēl Vils. Es viņam teicu, ka man vajag laiku. Ārprāts viņš ir tiiik neatlaidīgs. „Agh." Mums vēl priekšā brauciens. Bet tagad man vajag novērst domas. Piecēlos un tīrīju sniegu no drēbēm.
„Dzeina? Tu? Ko tu te dari? " Alekss, mani samīļojot jautāja.
„Man vajadzēja galvu izvēdināt.." turpinu tīrīt sniegu no drēbēm.
„Un kas ar sniegu?" mazliet smejoties jautāja.
„Vienkārši iekritu," vēl joprojām tīrot sniegu. „Sasodīts, kāpēc nenāk nost.."
Alekss smējās. „Varbūt palīdzēt?"
„Nē gan jau tikšu pati galā", dusmīgi.
„F*ck, nedusmojies, tev nepiestāv.." smejoties.
„Valodu!" dusmīgi.
„Sorry.." paceļot rokas.
„Agh.. Kā man šitais viss ir apnicis.. Agh.." dusmīgi spārdot sniedu.
„Wow.. Džeina... Pirmo reizi redzu tevi nokaitinātu." Viņš smejoties saka.
„Idioti tādi.. Iedod viņiem mazo pirkstiņu paņems visu roku.. Kāpēc visam jābūt tik sasodīti sarežģīti.." pukojos pie sevis, ignorējot Aleksa teikto.
„Viss!" Viņš paņēma mani aiz pleciem un sapurināja. „Tev vajag novērst domas."
„Liec man mieru!" asi atcirtu.
„Nē! Kā tavs draugs es tevi neatstāšu!" Paņēma mani aiz rokas un vilka nezināmā virzienā. „Tev vajag kaut ko kas novērsīs tavas domas." Kā stulbene skatījos uz viņu un gaidīju, kas viņam padomā. Mirkli padomājis „Es zinu." Ar nelielu smīnu paskatījās uz mani. „Karaoke!!" Gandrīz spiegdams to pateica. „Tas vienmēr palīdz."
„Fine.." Novilku, nemaz nebija noskaņojums strīdēties.
Viņš joprojām vilka mani aiz rokas. Kādas divdesmit minūtes gājuši, beidzot pienācām pie necila bāra ar izkārtni, 'Karaoke' for you. Iegājuši iekšā, sajutu nelielu tabakas aromātu, kas nedaudz grauza manas nāsis, bet ātri pieradu. Bāra lete bij no lakota sarkankoka. Aiz letes atradās alkohola plaukti, kas tika izgaismoti ar spilgtām gaismām. Gar leti izvietoti spilgti sarkani bāra krēsli. Tālāk pustumsā atradās galdiņi ar dīvāniem, kas bija jai nedaudz nobružāti no biežajiem apmeklētāju dibeniem. Aiz tiem atradās pilsētas ainava pa visu sienu, kas te ļoti iederējās. Šeit, noteikti, cilvēki pavadījuši jautrus brīžus. Telpas pašā galā, nedaudz vairāk izgaismota atradās neliela skatuvīte. Mēs apsēdāmies pie bāra. Cilvēku nebija ļoti daudz, bet bija pietiekami, neskaitot, ka šodien ir sestdiena. Jā turpat nedēļa pagājusi kopš balles un rīt mēs dosimies uz kalnu. Visi.. Ieskaitot Vilu.. Nopūtos.
„Tu kaut ko dzersi?" Aleks jautaja.
„Jā, sulu." Atbildēju un viņš uz mani jocīgi paskatījās, it kā es butu slima.
„Man iesākumam alu un dāmai sulu", viņš atbildēja bārmenim. Un tad pievērsās man, viņš pataustīja man pieri un teica, „Tu gadījumā neesi slima, katrs nepilngadīgais būtu izmantojis mani, lai nopirktu kaut ko grādīgu, bet tu.. sulu?.."
VOUS LISEZ
Kopā ar likteni ✔
Roman d'amourMeant to be with. Džeina Fostere ir parasta meitene, kura ilgojas pēc mīlestības, kura aizrauj elpu un nogāž no kājām, liekot sirdij sisties straujāk un vēderā dejot taureņiem. Grāmata aizvedīs ceļojumā no pašiem pirmsākumiem, līdz tagadnei. Ejot...
