Pasts noklīdis.

03.05. violets

Es Tevi... nesaukšu vārdā.

Es.

Cenšos būt laba, bet interesējos intereses pēc. dažreiz. šoreiz laikam kaut ko pārkāpu.

Tu man jautāji par mani. es atbildēju. un ieslīgu sevī un nemaz neiedomājos, ka derētu apjautāties arī par Tevi. aizrunājos ar savu egocentriskumu un aizmirsu pajautāt. slikti. atnācu mājās, vēl noskaidroju par sevi, vecākiem arī par sevi... par sevi... vēl vienu. vēl vienu, kurš gan prātā vienmēr stāv un ļoti ļoti reti paliek neiedomāts. Vecāki prasīja par vēl kādu. Kādu, kurš reiz bija neaizmirstams. Bet es, es tikai pa ausu galam biju dzirdējusi par to kādu. Lai gan man vajadzēja ļoti rūpēt tieši šis kāds, Vecāki apjautājās par vēl kādu. Kādu, kurš man tik bieži ir bijis tuvu un līdzās, bet es... es pat nebiju iedomājusies apjautāties!

Es esmu liels liels egocentriķis. Šie divi, kam vajadzēja ļoti rūpēt, šie divi, kas man tik tuvi bijuši. Bet mans egocentriskums atgrūž tās visas rūpes, to visu rūpju būšanu. Par trešo kādu es zināju tikai labas sagadīšanās pēc, bet ceturtais tagad ir tā vienīgā pastāvīgā domu iedzīvotāja vietā.

Un Tu... Tu katru dienu, īpaši pēdējos 3 gadus, tā esi mani turējusi, bet es... es pat neiedomājos apjautāties. Un kad nu man tas beidzot ienāk prātā, jo par Tevi apjautājās kāds cits, tad izrādās...

Tu jau sen esi atbildējusi. Tikai es neatvēru. egoismā.