Ēriks un Enija jau sen bija devušies prom. Vakar devos uz saviem apartamentiem, vienkārši tāpat apskatīt, vai viss kārtībā, atgriezt tajā kaut kādu dzīvību. Šodien Daniels nolēmis vairs nepalikt Arkādija mājā. Pats Arkādijs arī ik pa laikam nozūd, bet ne uz bīstamām vietām. No tām esam nolēmuši turēties pa gabalu, un jā, pat Daniels tam piekrīt. Arkādijs saka, lai palieku, bet vienai tik lielā mājā ir garlaicīgi. Es vēl saprastu, ja viņš pats būtu mājās, bet viņš mēdz nozust uz diezgan ilgu laiku. Tā vietā, lai paliktu pie Arkādija vai dotos uz saviem apartamentiem, nolemju, ka došos līdzi Danielam. Lielākoties tāpēc, lai būtu viņa aukle, kas jau esmu pēdējo nedēļu. Un tas arī ir vienīgais iemesls.
– Gatavs? – Ar mugursomu gaidot pie ārdurvīm, jautāju Danielam, kurš nāk lejā pa kāpnēm.
– Jā.
Izejam ārā pa galvenajām durvīm un mūsu priekšā, ceļa vidū jau ir durvis. Pēc ilgiem laikiem Daniels atkal satver manu roku. Bet šoreiz tas ir savādāk, tas šķiet nedaudz neveikli un mulsinoši. Labi, ka to jāpacieš tikai pāris sekundes.
ESTÁS LEYENDO
Durvis starp murgiem
AcciónNo vietas uz vietu caur durvīm, nekad īsti nezinot, kur nonāksi. Nonākot savādā pasaulē bez atmiņām par iepriekšējo dzīvi, Līnai nākas atrast savu ģimeni, draugus un mīlestību, taču ne viss ir tik vienkārši. Vietas, kur pats ļaunums ir apsēdis, viņa...
