Mana dzīve ir sāpīga

2.

Šodien ir mana dzimšanas diena. Man paliek 18. Jau 3 gadi kā es šeit atrodos.

Guļu savā milzīgā gultā ar aizvērtām acīm un dzirdu kā garām manai istabai paiet pāris kalpones, par kaut ko murminādamas. Man ir sava istaba, kuru Eliss ir uztaisījis speciāli man, jo viņam nepatīk gulēt ar mani kopā, ko tur teikt par kopīgu istabu..  Bet gadās arī tādas dienas, kad Eliss paliek līdz vēlai naktij kādā luxus bārā un pēc tam nāk pie manis gulēt. Bet tas gadās ļoti reti- kad viņš pārāk daudz ir iedzēris. Bet pašai pie viņa atnākt man aizliegts. Jā- man ir likumi, kurus nedrīkst lauzt. Vai arī es dabuju ciest.

Es negribu mosties. Negribu redzēt Elisu, kas laimīgu smaidu mani apsveiks, jo zin, ka vakarā viņu gaidīs sekss. Un atkal- tas mums ir tāds ''likums'', ka, kad Eliss man dāvina jebkādas dāvanas, tad es esmu viņam parādā kaut ko, kas vienmēr ir sekss. Pie tā es esmu jau pieradusi. Un pie citiem, pārējiem likumiem.

Sadzirdu soļus, bet tās vairs nav kalpones. Atveras manas istabas durvis un es sajūtu Elisa smaržas. ''Labrīt''- sadzirdu Elisu- ''Manai saulītei šodien paliek tie gaidītie 18, bet viņa guļ''- viņš iesmejas un apsēžas uz gultas malas. 

''Labrīt''- es pagriežos pret viņu un pasmaidu. Viņš saņem manu seju plaukstā un maigi noskūpsta uz lūpām.

''Apsveicu''- viņš ieliek man rokā viduvēji lielu samta kastīti ar lielu banti.

Atverot, ieraugu lielu, sarkanu kulonu zelta apdarē. Paņemot uz rokas, viņš liekas smags.

''Wow''- es noelšos, jo kaut ko tādu es neesmu vel redzējusi. Eliss man vienmēr dāvina zelta rotas vai dimantus. Bet kas tāds ir jaunums.

''Patīk? Šī krāsa piestāv tavām brūnajām acīm''- Eliss pasaka un aizliek vienu matu cirtu man aiz auss.

''Tas ir īsts kristāls, kuru atrada pēc vulkāna izvirduma Itālijā''- Eliss pasaka un paskatās uz mani- ''Tev patīk?''

''Jā, ļoti''-es turu kristālu rokā un nezinu ko pateikt.

''Tu uzvilksi šodien viņu pie tavas jaunās kleitas, kura pēc pāris stundām atbrauks. Starp citu, no jaunās Calvin Klein kolekcijas, kura vel nav pat izgājusi modesskatē''- viņš noskūpsta mani uz vaiga un iziet no istabas. Bet pēc pāris sekundēm atkal parādās durvīs - ''Tu taču neaizmirsi mūsu likumu, vai ne?''

''Nē''- es nomurminu, ieurbjos ar skatienu kulonā. Viņš iesmejas un iziet.

Visu dienu pavadu pie visādiem kosmetologiem, frizieriem, un  makeup artistiem, kuri ir atbraukuši. Kad pēdējās lokas ir ideāli saliktas uz pleciem, frizieris mani apsveic un aiziet prom. Uzreiz pēc viņa istabā ieiet mana darbiniece -kura katru dienu mani uzkrāso un uztaisa no manis 'lellīti' ar jaunu kleitu rokās.

''Nu ko, tagad jāuztaisa tavu ķermeni ideālu''- viņa skumīgi pasmaida un es iesmejos, jo šeit nav ko slēpt- mans ķermenis viss ir zilumos, kurus aizkrāso, lai neviens neredzētu.

Tumši brūnās lokas un acis izceļās ar gaiši sarkan-oranžu kleitu, kura sniedzas man līdz ceļiem. Kulons tiešām ideāli sader ar kleitu. Skatos spogulī un redzu skaistuli, kura izskatās kā skaistuma uzvarētāja Amerikas skaistumu šovos. Tik ideāla. Bet tik mākslīga... 

''Jums jāiet lejā''- apsargs atvērdams man durvis noskenē mani no augšas līdz lejai ar atvērtu muti. Es iesmejos un izeju no istabas. 

Lejasstāvā mani gaida visi šīs mājas darbinieki, mīļi smaidoši un ar kādu dāvaniņu vai puķēm rokās. Esmu šokā, jo tikai nedaudzi ar mani vispār runā. Un tagad visi stāv, apsveicot mani. Gan jau, ka Eliss samaksāja viņiem. 

Aizmugurē, mani apskaujot, Eliss noskūpsta mani uz vaiga un pavirza mani uz durvju pusi.

''Mēs nosvinēsim manu vecāku restorānā, kur ieradīsies arī tavējie vecāki''- Eliss to pasaka, velkot mēteli un paskatās uz mani.

Pēc tādiem vārdiem es biju gatava izdarīt jebko, lai tikai nebrauktu. Bet tas nebūs iespējams.