Mana dzīve ir sāpīga

4.

Tas nebija kamols kaklā, kad gribas raudāt. Tas nebija vēlēšanās nomirt. Tā nebija man skaidra sajūta, kuru es nekad vel neesmu sajutusi. To nevar aprakstīt kā tukšumu iekšā. Tas bija tā it kā asinis apstājās, elpošana aprima un viss ķermenis vairāk negribēja strādāt.

Tie vārdi man atskaņojās ausīs nepārstājoties. Ja mana māte kaut ko pasaka, tātad tie nav ne meli, ne joki. Māte vienmēr saka visu kā ir- ne minstinoties, ne baidoties. Tapēc tas, ka es neesmu viņu meita, tas nav joks.

Es neesmu viņa meita? Bet kā? Bet kapēc? Tad...tie visi gadi- tie ir pilnīgi meli...kuros es dzīvoju tik daudz gadus..

''Karolin? Mīļā?''- Eliss man uzliek uz pleca roku un ieskatās man sejā. Bet es viņu neredzu. Caur asarām redzu tikai pāris apveidu, kas nekustīgi sēž.

''Braucam mājās?''- Eliss paņem mani zem pleca un pavelk mani pie sevis. Tad es esmu apskauta- ''Karolin, viņi melo, viņi..''

''Nē, mana māte nekad nemelo''- es mēģinu nešņukstēt, bet nesanāk. Tā ir sajūta, it kā tevi kā mazu kucēnu izmet ārā un aizbrauc prom. Un tu paliec viens.. un nezini kur tev tagad iet, ko darīt un ko vispār domāt.

''Mīļā..''- Enija pieceļas no krēsla un mēģina pieiet klāt.

''Nē, mēs tagad brauksim prom. Karolinai vajag atpūsties''- Eliss pasaka un es automātā jau dzirdu kripatu niknuma viņa balsī. Tātad vai nu mašīnā vai nu mājās atkal būs skandāls.

Mēs ātri atvadījāmies un iesēdāmies mašīnā. Eliss sēdēja man blakus, nekustīgi kā marmora statuja. Tātad, viņš notur sevī visu niknumu un dusmas, lai tagad - mašīnā nesāktu aurot uz mani.

Asaras lija un nebija apvaldāmas. Bet kā? Visus šos gadus viņi to zināja..un nebūtu pateikuši vel ilgi ja Katrina nebūtu sadusmojusi māti. Kā tā var? Tad viss skaidrs kapēc pret mani izturējās tā visus gadus..Tagad viss saprotams.

''Karolin?! Tu varbūt beidzot beigsi šņukstēt?! Tu nevienu dienu jau nevari izturēt bez asarām! Man drīz būs arī jāmaksā par mājas ārstu speciāli tev??!!''- Eliss ar katru vārdu pacēla balsi.

''Nē''- es nošņukstu un atvirzos tālāk no viņa.

''Ko nē?? Tu tiešām nesaproti ka tu šodien izbojāji garastāvokli gan man, gan maniem vecākiem? Tu redzēji viņu seju izsteiksmes??''- man bija bail paskatīties uz Elisu.

''Es izbojāju?''- es klusām pajautāju un tulīt pat sapratu ko izdarīju. Tajā pašā sekundē sajutu asu sāpi vaigā. Esmu dabujusi sāpīgu pļauku.