Mana dzīve ir sāpīga

40.

''Jā.. viss kārtībā''- es nobubinu un piekļaujos viņam cik cieši vien var. Es nevēlos, lai viņš redzētu manu skatienu, jo es zinu, kas tas visu izteiks- ka esmu nobijusies, pārnervozējusies un kaut ko slēpju. Jā, un es arī slēpju. Es negribu viņam tagad stāstīt.. tā- uzreiz- viņam visu uzvelt, jo viņš tikko ir atbraucis.. es pateikšu viņam to nedaudz vēlāk, kad būs pareizais laiks.

Viņš apskauj mani un es sajūtu viņa siltumu, kas tik ļoti man pietrūka, kā arī tā drošības sajūta.. ka viss tagad būs labi.

''Tu esi atpakaļ? Uz ilgu laiku?''- es pajautāju pēc kāda brīža, neatraudamās no viņa.

''Ker''- es sadzirdu viņa balsī nemieru- ''mums jābrauc prom no šejienes, cik vien ātri varam. Esmu atbraucis pēc tevis, lai tevi savāktu un mēs pazustu no šejienes''- viņš pasaka un novirzās no manis, lai paskatītos uz mani.

Likās, it kā es pārvēršos dzelzs stabā.. kāpēc? Es negribu prom.. es vēlos palikt šeit..

''Bet.. man likās, ka ja tu atgriezies, tad viss labi, tad nav vairs par ko baidīties, nav par ko uztraukties vai no kā skriet prom''- es pasaku un atspiedusies pret galdu, skatos uz viņu.

''Ker.. tu nesaproti''- viņš iesāk

Bet manas emocijas ir pārpildītas.. es gaidīju viņu šeit lai atkal skrietu prom no šejienes, lai pavadītu manu dzīvi šādi.. skriet prom no nezin kā un neko nesaprotot? Nē, man tagad ir jēga cīnīties, jēga darīt kaut ko.. Jā, es ar visu sirdi mīlu Lewisu, bet ja man būs jāizvēlas no viņiem diviem, esmu jau izvēlējusies..

''Tad paskaidro''- es pasaku un ieraugu viņa acīs nedaudz dusmas

''Ker.. es nesaprotu, kas ar tevi notika? Kāpēc tu šādi uzvedies? Es atbraucu, lai savāktu tevi no šejienes, lai pasargātu.. lai tu dzīvotu mierīgi, lai neviens tev nenodarītu pāri.. tev ir jāklausa mani, jo es labāk zinu kas tev ir vajadzīgs''- viņš izskatās ar katru sekundi arvien dusmīgāks

''Tiešām? Tu zini? Jo es vairs nezinu.. Šādi visu laiku skriet prom ne no skaidrs kā..? Visu laiku baidīties? Es nodzīvoju pie Elisa šādu dzīvi.. es vairs nevēlos..''- es pasaku

'' bet es nevēlos lai tava dzīve beigtos kā ELISAM!''- viņš iekliedzas un tas bija kā lauvas rēciens, kuru dzirdēja 5 kilometru attālumā.

Viņš ir ļoti mainījies.. viņa miers, pacietība, stiprums.. pazudis. Viņš tagad izskatās nedaudz pēc Elisa- uzvelc uz viņu dārgo kostīmu un būs Eliss numur 2.

Es sakniebju lūpas un pagriežos uz iešanu pa trepēm uz augšu. Man nav ko teikt. Mana dzīve tagad ir svarīga tikai mazā dēļ. Un es negribu viņu zaudēt atkal skriešanas prom vai baidoties vai vēl kaut kas.

''Ker..''- es sadzirdu aizmugurē Lewisa balsi, tad apstājos uz trešā pakāpiena, ieelpoju, pagriežos pret viņu un stingri pasaku- ''Esmu stāvoklī''

Pagāja kāds mirklis, kad es ieraudzīju Lewisa saprašanu acīs- ''Ko?''- viņš pārjautāja. Tikai tas nebija laimes balsī teikts.

''Man no tevis būs bērns. Tagad jau drīz būs 3 mēneši''- es pasaku un sajūtu kā man dreb kājas. Esmu sanervozējusies.

''Pagaidi, tu tagad nejoko?''- viņš sarauc uzacis

''Ar tādām lietām, Lewis, nejoko''- es pasaku

Viņš apķer galvu ar rokām, nopūšas un aiziet apsēžas uz dīvāna. Es tagad stāvu uz trepēm un nezinu ko teikt vai ko darīt... tādu reakciju tiešām nebiju gaidījusi..

Es aizeju pie viņa un apsēžos blakām. Es vēlos zināt, kas noticis tāds, ka viņš ir tik ļoti mainījies.. jo zinot to Lewisu, viņš tagad lēkātu no prieka.

''Lewis..''- es uzlieku viņam uz pleca roku un viņš paceļ acis

Viņš apskauj mani un es saprotu cik ļoti viņš ir noguris. Viņš dreb un viņa acīs es redzu asaras. Viņš noskūpsta mani uz pieres un pieceļas kājās- ''Tātad mēs tagad būsim trīs''- viņš iesmejas- ''Bet mums vienalga ir jādodas projām un tas ir ļoti svarīgi, lūdzu, Ker, uzklausi mani, mums jābrauc projām''