Mana dzīve ir sāpīga

27.

''LEWIS''- es iesaucos un metos viņu apskaut. Viņš paķēra mani uz rokām un piespieda pie sienas. 

''Man tik ļoti žēl, ka es tā izdarīju, bet man tā vajadzēja, tas ir Elisa plāns''- Lewis ar pieri pieskaroties manējai, pasaka un kaislīgi noskūpsta.

''Tu man tik ļoti pietrūki, es gandrīz nesabojāju visu plānu, lai tikai redzētu tevi un zinātu, ka tu esi drošībā. Bet zināju, ka viss labi. Un esmu atpakaļ. Tagad es vairs nekad tevi nepametīšu. Nekad- dzirdi?''- es guļu uz gultas zem viņa, kamēr viņš stāv četrāpus virs manis.

''Dzirdu''- es pateicu un viņš piespiež savas karstās lūpas manējām.

Tajā naktī es atguvu savas emocijas. Es biju priecīga, nekad vēl tik ļoti priecīga vēl nebiju. Es gandrīz viņu pazaudēju, bet viņš atgriezās atpakaļ. Viņš vēlas būt ar mani un es ar viņu.

Šī nakts bija mīlestības un kaislības pilna.

No rīta es pamodos piespiedusies pie silta ķermeņa, var teikt, ka karsta. 

Es vēl neesmu pamodusies, bet galvā jau virmo prieks, laime un nemiers.

Lewis gulēja mierīgi un dziļi, tāpēc es nokāpu uz virtuvi, lai uztaisītu brokastis.

Mans noskaņojums nobrauca uz 0 kad es ieraudzīju telefonu un paku. Es atcerējos, kas notika pirms Lewisa atgriešanās. Man zvanīja. Un es apsolīju sev izglābt Elisu. Vai esmu pārdomājusi? Nē.

''KAROLINA!''- man no rokām izkrita ola, kad sadzirdēju Lewisa skaļo un baiļu pilno balsi. Pēc sekundes viņš stāvēja virtuves durvīs- ''Piedod, es.. nobijos, ka tu pazudi''- Lewis pasaka un pasmaida, kad ieraudzīja olu uz grīdas.

''Kur tad es varu pazust..?''- es pajautāju un sāku tīrīt grīdu.

''Tagad ir ļoti bīstama situācija, tāpēc darām, kā agrāk, bez manas atļaujas, nekur''- viņš pasaka un apsēžas pie galda.

''Bet tu gulēji..''- es pasaku un apskatu viņa ķermeņa muskuļus, atceroties cik vakar viņam bija karsta āda. Iedomājoties par to, es nosarku un aizgriezos. Bet viņš to pamanīja.

''Kāpēc tu nosarki?''- Lewis pajautā un paskatās uz mani ar savu tumšo- viltīgo skatienu. Pēc tam pieiet un apskauj no mugurpuses- ''Nākamreiz vienkārši pamodini ar skūpstu''- viņš noskūpsta manu kaklu un man uzreiz uzmetas zosāda. 

''Tev vajadzēja izgulēties, tev bija gara diena un šodien arī''- es pasaku un pamanu rūgtumu manā balsī.

''Kādā nozīmē, šodien?''- viņš pasaka un sarauc uzacis.

''Man vakar piezvanīja un pateica, ka man ir 24 stundas, lai atbrauktu uz Milānu un atdotu to paku Vladimam, vai arī Eliss mirs''- es pasaku un parādu uz dzeltenu paku uz galda.

''Ko? Kas zvanīja?''- viņam balsī ir satraukums un dusmas vienlaicīgi.

''Es nezinu, kaut kāds vīrietis''- es pasaku un pielieku uz pannas bekonu.

''Bet tu nedomā..''- Lewis nenoņem savu dziļo skatienu no manis.

''Domāju gan. Es braukšu''- es pasaku un paskatos uz viņu.

''Nē, Karolin. Nē. Tas ir Elisa plāns. Nedrīkst tagad braukt un viņu mēģināt izglābt. Viņu vienalga nogalinās. Un viņš to zina. Tāpēc viņš atstāja tevi šeit un uzticēja šo paku''- Lewis tagad runāja ļoti dusmīgi.

''Lewis, man vienalga par viņa plāniem. Es viņu glābšu!''- es atbildu arī ar dusmīgu toni. Viņš visu laiku mēģina mani pasargāt.

''Kaut vienu iemeslu pasaki kāpēc tev tas jādara!?''- viņš iekarst kā panna uz plīts

''JO ESMU VIŅA SIEVA!''- es dusmīgi atbildu un pagriežos pret viņu, jo uz šo viņam vairs nav ko atbildēt.

Un tiešām, viņš apstulbis tagad skatās uz mani, it kā pazaudējot savu mērķi.

''Es braukšu, ko tu tur neteiksi man''- es nobubinu un nolieku šķīvjus uz galda. Un pati aizeju uz guļamistabu, atstājot viņu pārdomās.

''Ker, ja tu tur parādīsies, viņi tevi nogalinās''- viņš pēc 5 minūtēm parādās guļamistabā.

''Kā būs, tā būs''- es pasaku un tā arī palieku, stāvēdama uz loga.

''Ker..''- viņš ierunājas

''NĒ LEWIS, NĒ. ES BRAUKŠU. PUNKTS. JA TEV KAUT KAS NEPATĪK, TU VARI ATKAL DOTIES PROM KĀ TOREIZ, VIENKĀRŠI PAZUST''- tagad es esmu dusmīga

''Ker.. es toreiz aizgāju prom, jo mēs ar Elisu zinājām ,ka viņš noklausās mūsu numuriņus, ka viņš zina, kas notiek. Tāpēc, mēs nospēlējām lomu it kā es pametu darbu, lai pēc tam izietu no ūdens sausam, it kā es vairāk neesmu saistīts ar jums. Un mēs sarunājam ar Elisu, ka pēc laika es atgriežos pēc tevis, kad viss ir droši nostabilizējies''- Lewis pasaka un pieiet man tuvāk.

''Bet kāpēc tu nevarēji agrāk pie manis ierasties? Es šeit esmu jau ceturto dienu..''- es nobubinu

''Ker, es nevarēju..''- Lewis pasaka un es jūtu, ka viņš kaut ko nesaka līdz galam..