Mana dzīve ir sāpīga

23.

''Kas notiek?''- es pajautāju Lewisu, kad mēs iegājām mūsu numuriņā.

''Eliss tev pastāstīs''- Lewis pasaka un pasēžas uz dīvāna.

''Nē, tu man pastāsti, Eliss man neko neteiks''- es piegāju viņam klāt

''Es nevaru, tā ir tēma, par kuru var pateikt tikai un vienīgi Eliss''- viņš atbild

Tātad es nekad neko neuzzināšu par šo situāciju, jo Eliss man neko nekad nestāstīja, nestāsta un nestāstīs. Var teikt, ka es viņu vispār nepazīstu.

''Lewis, sakravā mūsu mantas, mēs tinamies prom!!''- numuriņā ieskrēja Eliss ar piesarkušiem vaigiem un dusmīgām acīm.

''Pagaidi, ko? Kāpēc? Mēs tikko atbraucām''- Lewis pieceļas no dīvāna

''Aiztaisi muti Lewis, nav tava darīšana''- Eliss paņem manu roku un sāk vilkt uz durvju pusi

''Nē, ir gan''- Lewis pienāca un atspiedās pret durvīm ar sakrustotām rokām. Tagad saprotu, kāpēc viņam labi strādāt par apsargu, jo neviens, vienalga, viņam nevarēs neko izdarīt- viņš ir tik ļoti milzīgs un spēcīgs.

''LEWIS, TU TULĪT NORAUSIES! Atej no durvīm nost!''- Eliss bija tik nikns, ka saspieda manu roku līdz tam ka es viņu vairs nejutu.

''Nomierinies Eliss. Kas notiek? Kas ir šis vīrietis, ka tu viņu tik ļoti baidies, ka brauc prom no šejienes kā nobiedēts kucēns?''- Lewis pilnīgi mierīgā balsī pajautā. Es no šoka vairs nevarēju ne pakustēties, ne paelpot. Neviens un nekad šādi nerunāja ar Elisu. Vai viņš nemaz nebaidās?

Eliss stāvēja un tikai blenza. Viņam arī, laikam, bija tāds pats šoks kā man.

''Tātad? Es gaidu atbildi''- Lewis uz sekundi saskatās ar mani un atkal pievēršas Elisam.

''Viņš ir nezvērs. Viņš ir ... ļoti bīstams. Un mums ir jātinas projām no šejienes cik ātri vien var''- Eliss pasaka 

''Kāpēc? Tu viņam kaut ko esi nodarījis, ka viņš tev ir bīstams un tu viņu baidies?''- Lewis sarauj uzacis

''Es nebaidos par sevi, es baidos par Karolinu. Man nevajadzēja viņu tagad un uz šejieni ņemt... esmu tāds muļķis...''- Eliss pasaka un aiziet apsēžas uz dīvāna, rokas ielaidis matos.

Mēs ar Lewisu saskatamies - ''Ko? Kāpēc tu baidies par Karolinu? Kas notiek, Eliss!?''- Lewis paceļ balsi.

''Es ...es... es izdarīju milzīgu kļūdu, kuras dēļ es pazaudēju...man svarīgu cilvēku''- Eliss izskatās tiešām nobijies.

''Stāsti''- Lewis apsēžas uz baltā dīvāna Elisam pretī 

''Es...tas bija ļoti sen, kad es vēl nesāku savu biznesu. Man bija tikai mana mīļotā un vecāku nauda, nekas vairāk. Es pirmo reizi uz šejieni atlidoju, lai vienkārši atpūsties un iepazīties ar cilvēkiem. Un te es iepazinos ar Vladimu. Viņš bija jau tad ļoti bagāts un pazīstams. Viņš šeit bija ar savu sievu- vienu no skaistākajām sievietēm, ko es redzēju. Viņa bija no siltajām zemēm- tik ideāla. Un... mēs pavadījām trijatā daudz laika- bijām ekskursijās, vakariņojām. Un vienreiz, es pārāk daudz iedzēru, un tajā brīdī kad gāju uz savu numuriņu, viņa sieva izgāja no cita numuriņa un pamanīja mani. Vladima toreiz bija palicis bārā, lejā. Un viņa paprasīja, lai es kaut ko viņai palīdzu un es iegāju iekšā... un... un mēs pārgulējām. Un pats pretīgākais ir tas, ka mūs pieķēra- pats Vladims- kad es jau devos prom, viņš iegāja numuriņā un mēs satikāmies aci pret aci. Te viņam palika viss skaidrs, jo sieva tajā sekundē stāvēja man aizmugurē pavisam kaila.''- Eliss nepaceļot acis, stāstīja -'' Es domāju, ka tagad miršu, bet viņš tikai mierīgi uzsmaidīja man un pat atvēra man durvis, lai es izeju. Es domāju ka nekas nenotiks, līdz tam brīdim kad nākamajā rītā man neapklusa telefons. Man zvanīja mani vecāki- viņi pateica ka manu mīļoto- Silviju, savāca vakar vakarā kādi vīrieši melnos kostīmos, kuri atbildēja uz tik daudziem jautājumiem ar vienu vienkāršu teikumu- ''Vladims deva likumu, mēs pildam. Par pārējiem jautājumiem vērsieties pie jūsu dēla''. Un vienā sekundē manas paģiras pazuda kā nebijušas- es skrēju uz numuriņu, kur vakar pavadīju laiku. Bet viņu tur nebija. Viņš bija jau sen aizbraucis. Un tad es sapratu- viņš atriebjas ne ar kautiņiem vai lamāšanos, bet gan pavisam citā līmenī. Viņi savāca Silviju un es ne viņu, ne Vladimu es vairs neredzēju. Tikai dzirdēju baumas, ka viņš atbrīvojās gan no savas sievas, gan no manas mīļotās''- Eliss paceļ skatienu- ''Un kas šodien es viņu ieraudzīju, es sapratu, ka viņš man atriebsies vēl un vēl, jo viņš nenomierinās. Un manas tās šausmīgās kļūdas dēļ nākamā ir Karolina''- Eliss pabeidz un es ieraugu viņa asaru krītam uz baltā paklāja.