Mana dzīve ir sāpīga

28.

Lewis noslēpa paku somā, mēs iesēdāmies mašīnā un pēc kāda laika jau bijām lidostā. Mūsu lidmašīna līdz Milānai būs tikai pēc pāris stundām, bet es vispār nevaru nosēdēt. Galva pulsē, rokas trīc..

Bet ja es atbraukšu un Eliss jau ir miris? Kas tad, ja mani apmānīja? 

''Ker, apsēdies''- Lewis pasaka un paskatās uz mani

''Es nevaru''- es nobubinu un sāku staigāt turp šurp atkal

Lewis nopūšas, pieceļas un aiziet uz veikalu pusi. Es esmu viņam jau apnikusi. Kas būs, kad mēs kļūsim tuvi cit citam? Vai arī vispār būs iespēja būt ar viņu? Varbūt tās ir mūsu pēdējās stundas kopā..

Viņš nāca atpakaļ pilnām rokām ar saldumiem.

Šajā brīdī viņš izskatījās kā mazs, laimīgs bērns, kam nopirka daudz saldumu.

''Gribi?''- viņš ar pilnu muti pajautā un padod man Snikersu

''Nē, es negribu''- es iesmejos, jo tas tiešām liekas smieklīgi.. esmu uz izmisuma robežas, bet viņš mierīgi sēž un ēd..- ''šokolāde tev palīdzēs nomierināties''- viņš nobubina

''Nē, paldies''- es atbildu un ieraugu, ka viņš stiepj uz manu pusi nevis Snikersu, bet mazu, zilu kārbiņu

''Kas tas ir?''- es saraucu uzacis un viņš pasmaida

''Tas man atgādināja tevi''- viņš pasaka, kad es atveru mazo kārbiņu. Tajā ir ielikta maza un eleganta no sudraba taisīta rokassprādze ar melniem dārgakmeņiem. 

Lidmašīnā man nelika mieru doma par to, ka iespējams pēc pāris stundām miršu. Un vienīgas, kas notika svarīgs manā dzīvē ir tas, ka es satiku Lewisu.

Izejot no Milānas lidmašīnas gaitenis likās nereāli garš un nebeidzams. Es saņēmu Lewisa roku un gaidīju, kas notiks tālāk.

Ieejot galvenajā ēkā pie mums pienāca divi apsargi un pasakot - ''Laipni lūdzam, Karolina Violeta'' un ejot pa priekšu, mēs iesēdāmies lielā, melnā mašīnā.

Visu ceļu bija klusums, tikai apsargi kaut ko pateica rācijā itāļu valodā, bet es tāpat neko nesapratu.

Mēs piebraucām pie lielas, apsargātas mājas. Visapkārt bija nostādināti apsargi. 

Manā galvā grozījās doma, ka jebkurā, jebkurā mirklī manī var iešaut un es miršu. 

Bet ja sākumā iešaus Lewisā? Ja viņš nomirs manu acu priekšā? Ko tad es darīšu?

Mēs iegājām mājā. Cauri gariem un nebeidzamiem stāviem, gaiteņiem un istabām es sapratu, ka māja nav apdzīvota. Vienā no lielākajām istabām pie liela galda sēdēja Vladims. 

Es viņu uzreiz atpazinu, jo es viņu redzēju tajā vakarā, kad mana dzīve viss sagriezās 180 grādos.

Viņam bija tumši mati, bet jau nedaudz sirmi. Viņam bija gaiši zilas acis. Viņam bija atlētisks ķermenis. Viņš pasmaidīja, kad ieraudzīja mani.

''Karolina un Lewis. Cik jauki, ka šie divi gulbīši ieradās kopā. Es tā arī domāju, ka Lewis nevarēs pamest savu draudzeni''- viņš pieceļas un apiet apkārt galdam, apstājoties mūsu priekšā.

''Atdod man to, ko tev atstāja Eliss''- Vladims pasaka 

Es paskatos uz Lewisu. Un viņš no somas izvelk dzelteno paku un iedod to Vladimam.

''Pārbaudi''- Vladims iedod paku citam vīrietim, neatlaižot skatienu no mums.

''Tā nav atvērta. Viss ir uz vietas''- vīrietis pasaka un Vladims pasmaida.

Es nesapratu, vai šis smaids nozīmē apmierinātību, vai es sajutu viltīgumu viņa smaidā?

''Tagad jūs varat atgriezt man manu vīru un mēs dosimies prom''- es pasaku

Vladims šokēts pāriet ar skatienu uz mani- ''Kurā brīdī tev bija teikts, ka mēs tev atdosim Elisu atpakaļ? Viņš paliks šeit, apcietināts.''

''Ko? Nē. Es izpildīju jūsu prasību, tagad jūs varat atlaist mūs visus''- es pasaku un jūtu, kā man sāp sirds, jo es saprotu, ka man nekas nesanāks.. Tātad šis viss bija nepareizi? Ko es izdarīju...?

''Man žēl Karolin, bet man vajadzēja dabūt tikai šo paku. Un es neatlaidīšu ne Elisu, ne jūs''- viņš pasaka un Lewisu saķer no mugurpuses divi apsargi.

Lewis pretojas.

No viena Lewisa vēziena viens apsargs nokrīt gar zemi.

Tagad viņu mēģina nomierināt četri apsargi. 

Es nezinu ko darīt. 

Man ir bail.

Vladims izvelk no jakas pistoli.

Pienāk pie manis.

Saķer mani ar vienu roku aiz kakla.

Ar otru pieliek aukstu pistoles galu man pie deniņiem.

''Es tulīt izšaušu!''- Vladims skaļi un valdonīgi pasaka.

Lewisa skatiens tiek piekalts pie manis.

Viņu saķer un piespiež pie grīdas.

Man ir grūti elpot.

Man ir bail.

Apsveicu Valentīndienā visus! Es ceru jums sagādā daudz prieka un mīlestības.

P.S. Man patīk lasīt jūsu komentārijus, tāpēc rakstat biežāk un vairāk!