Mana dzīve ir sāpīga

9.

Sāpīgs pieskāriens pie mana vaiga. Atraujos, it kā esmu dabūjusi vēl vienu sitienu.

''Piedod, negribēju tevi modināt''- Lewis guļ tieši man blakus, ar vienu roku apskāvis manu sānu.

''Ko tu dari?''- es dusmīgi nobubinu un izveļos ārā no viņa skāvām.

''Skatījos kā tu guli''- viņš ar smaidu sejā apsēžas.

Tas ir kaut kas nenormāls. Mans apsargs- kuram ir jāsargā mani un, vispār, nav jābūt manā istabā, guļ ar mani vienā gultā, kā ar savu sievu. Un tāpat arī uzvedas- it kā mēs būtu pāris jau ilgu laiku. Es varu saderēt- ja to uzzinātu Eliss- viņš mūs abus nogalinātu.

''Es iešu uz dušu''- es nomurminu un eju uz vannas istabas virzienu. Bet tad, saprotu, ka viņš man seko. Apstājos un paskatos uz viņu ar dusmīgu skatienu. Es tieši tagad gribētu palikt viena- palikt ar savām domām vienatnē, ilgi sildīties zem siltā ūdens bez citu skatieniem.

''Es vakar nejokoju par kailumu un vannas istabām''- viņš pasaka un iebāž rokas bikšu kabatās.

''Bet, kaut šoreiz atstāj mani vienu''- es mēģinu pa mīļam, jo ,jūtu, ka pa sliktam nesanāks īpaši labi.

''Nevaru''- viņš mierīgi pasaka un ieiet vannas istabā pirms manis. 

Nē, nu nopietni, es tagad negribu iet mazgāties, kad viņš skatās. Bet nevaru arī noturēties bez mazgāšanās vel divas dienas, kamēr atgriezīsies Eliss.

''Tu nāc?''- viņš pajautā no vannas istabas. Uzreiz noliku malā domu ieslēgt viņu tur iekšā- viņš durvis salauzīs divās sekundēs, ar vienu roku.

''Es pārdomāju''- es nobubinu, ieejot iekšā un ieraugot viņu sēžam uz vannas malas.

''Es neskatīšos uz tevi''- viņš pavīpstina un pagriež galvu uz citu pusi

''Tu vari paskatīties futbola spēli, kamēr es mazgājos''- es greizi pasmaidu, cerot ka viņš sapratīs, ko es gribu

''Futbola čempionāts vakar beidzās''- viņš monotoni atbild

''Nu tad vari ieslēgt volejbolu, vai hokeju..tur ir vairāk par 300 kanāliem..''- es iesāku

''Karolin, nepadari visu vel grūtāku- vai tu tagad ej mazgāties vai nē, man ir vienalga, man ir darbs, kuru ir jāpilda, pat tad ja jāsēž tev blakus, kad tu esi kaila''- viņš pagriež galvu un viņa skatiens vairāk neizskatās uzjautrināts kā iepriekš

''Bet..''- es tiešām negribu, lai viņš šeit atrastos

''Karolin! Ja tu man vel pretosies, es pats tevi izģērbšu un iebāzīšu dušā. Tapēc izvēlies- vai nu tu pati vai es. Es tevi tagad nelaidīšu ārā no vannas istabas kamēr tu nenomazgāsies''- viņš piecēlās, sakrustoja rokas uz krūtīm un tagad izskatījās kā statuja.

Lieliski. Tagad viņš nolems ko man darīt vai nedarīt.

Es arī sakrustoju rokas un sajūtu kā mani vaigi paliek karsti. Es neesmu maza meitene, kurai vajag teikt ko darīt un ko nē.

''Nu labi, kā vēlies''- viņš paceļ vienu uzaci un nāk man klāt.

''Labi, labi, es pati''- es atkāpjos un ieslēdzu dušu

Tajā brīdī es jutos vēl vairāk atkailināta nekā citās reizēs Elisa acīs. Man bija neērti, nestabili un vispār man nepatika tas, ka viņš nenovērsa savu skatienu no mana ķermeņa. Un viņam pateikt, lai nelūr, es nesaņēmos, jo viņš jau izskatījās sasprindzis un nedaudz dusmīgs. Un tā kā es viņu nepazīstu, es nezinu uz ko viņš ir spējīgs. Varbūt viņš tagad tikai spēlē savu lielisko lomu 'skaists un jauks apsargs', bet pateisībā viņš ir tāds pats kā Eliss- cietsirdīgs un pretīgs.

Un tagad atkal, kā vakar, sēžot istabā ar viņu uz vienas gultas vairāk nepatīkamāk nekā vakar. Tāda sajūta ka es noslēgusies esmu vēl vairāk nekā biju. Tapēc sēžu un mēģinu cik vien var iegrimt grāmatā.

''Kā tu domā, Evelīna ir uztaisījusi desertu?''- viņš pēc ilgas klusēšanas pajautā un pievērš savu skatienu man.

Kura no visām ir Evelīna?

''Ej paskaties'' es nobubinu, nepaceldama skatienu

''Labi''- viņš iesmējās, piecēlās no gultas un tajā brīdī no visa spēka seņemot manu roku, novilka mani no gultas

''Ko tu...ko tu dari!?''- es iespiedzos, jo biju, burtiskā veidā, izvilkta no gultas

''Eju pēc deserta''- viņš iesmējās, neatlaižot manu roku

''Bet es negribu desertu, un tu vari viens aiziet, ja kas''- es nošņaucos un mēģinu izraut roku no viņa tvēriena

Bet tad, pēc mirkļa esmu piespiesta starp sienu un viņu, un mūsu degungali gandrīz saskaras- ''Neizaicini mani, Karolin, tu vel nezini uz ko esmu spējīgs''- viņš nočukst un iziet no istabas.