Mana dzīve ir sāpīga

38.

''No no no, tu, laikam, pati nesaprati.. mīļā, tu esi stāvoklī!''- Sandra smaidīja ar savu plato smaidu.

Pēc 10 minūtēm es stāvēju pie spoguļa, rokā turēdama testu, uz kura bija uzzīmētas 2 līnijas.

Nē. Tas vienkārši nav iespējams.. man būs bērns no.. no Lewisa..

Pa maniem vaigiem sāka pilēt asaras. Bet es nesapratu, vai no prieka, vai no šoka. Es nevarēju saprast savas sajūtas, jo biju gan priecīga, gan šokēta , gan visas emocijas kopā..

Ko es tagad iesākšu..

Protams es atstāšu un audzināšu šo bērnu.. Jo tas ir Lewisa bērns.. es ceru, ka būs puisītis.

Es neviļus pieskāros pie vēdera un pasmaidīju.

Beidzot man ir īsta jēga dzīvot..

Bet šausmīgi pārdzīvoju par Lewisu, jo es nezinu kas ar viņu, kur viņš un vispār.. vai viņš ir dzīvs.. PROTAMS IR.. jābeidz baidīties.. viņu tagad mājās gaidīs pārsteigums.. un ceru, ka viņš būs priecīgs par to..

Sandra mani atlaida uz mājām un pateica, ka mans 'atpūtas laiks ir sācies'. 

Pagāja vēl 2 nedēļas.

Es visu laiku sēžu mājās, jo jūtos visu laiku ļoti slikti.. nevaru normāli paēst.. un arī pamanījusi, ka mans ķermenis mainās.. es vairs neesmu tik ļoti kaulaina.. 

Sandra atnāk pie manis kādreiz un atnes kaut ko garšīgu, vai arī pagatavo pati kādu garšīgu itāļu ēdienu.

Man šeit patīk viss, bet pietrūkst Lewisa.. ļoti.. vēlētos uzzināt kaut vismaz kaut ko par viņu.

Aizgājusi gulēt, aizmiegu pēc sekundes.. tagad man tā ir parasti..

Caur sapni dzirdu kādas dīvainas skaņas.. it kā kāds ieslēgtu gaismu, apsēžas pie galda.. Laikam Lewis.. bet viņš ir prom.. ko? tad kurš? Sandra laikam..

KO?

Es uztrūkstos sekundē augšā. Kāda Sandra? Viņa ir mājās.. savās mājās un nekad nebūtu palikusi šeit ..

Mana sirds duncināja kā negudra.. man nedrīkst nervozēt..

Es redzu lejā degam gaismu

Klusām pieceļos un pa vienam pakāpienam eju klusām lejā

Pie galda sēž vīrietis. Tas nav Lewis.

Man paliek bail.

Viņš pagriežas un mēs sastopamies ar acu skatieniem.. tas ir Vladims.

Ko?

Ko viņš šeit dara?

Viņam uz sejas ir lasāms apstulbums, bet viņš pieceļas un pieiet pie kāpnēm, tad uzsmaida.

''Sveika''- viņš pasaka

''Ko tu šeit dari?''- es nobubinu un mēģinu nomierināties.. jo nedrīkst..

''Lewis mani uz šejieni atsūtīja, gribēja, lai es pārbaudu tevi, lai ar tevi viss būtu kārtībā''- viņš ielūkojas man acīs.

''Tu melo''- es pasaku un domāju ko pirmo ķert, ar ko sist

''Nē, nemeloju, es tūlīt jau došos prom. Es vienkārši pārliecinājos, ka esi vēl dzīva''- Vladims iesmejas un aiziet pie durvīm- ''Tu labi izskaties! Tāda.. veselīgāka izskaties nekā biji pirms tam- Itālijas iedegums tev ļoti labi piestāv''- viņš uzsmaida un iziet ārā.

Stāvu sekundi un tad skrienu pakaļ.

Izmetos ārā no mājas- ''Kad Lewis būs atpakaļ?''- es nokliedzu

Bet par atbildi saņemu tikai viltīgu smaidu.

Viņš iesēdās melnā mersedesā un aizbrauca prom.

---------------------------------

Es ļoti atvainojos, ka daļas tik reti lieku.. KATOSROFĀLI nav laika nekam.. es ceru, ka drīz būs vairāk laika, lai rakstītu!

xoxo     -A