Es pamodos no tik pazīstamās modinātāja skaņas. Vēl nekad nebiju tik ļoti priecājusies to dzirdēt.Aši nospiedu signālu un biju augšā.
Izvēlējos lietišķu,bet ērtu apģērbu šai lielajai dienai.Noejot lejā uz virtuvi, jutu patīkmu vafeļu smaržu.
Es-"Labtīt visiem!" priekā gandrīz vai iespurdzos.
Tētis-"Labs rīts,labs, Kajlī!"
Piegāju un noskūpstīju viņu uz vaiga.
Dorota jau bija saklājusi galdu.
Es-"Do, lūdzu, atnes man multiaugļu sulu!"uzsmaidīju.
Dorota-"Protams, jaunkundz!"
Tētis-"Tu, taču zini,ka man nepatīk tava familjārā attieksme pret kalpotājiem!"
Es-"Nu ,tēt!Tu,taču zini,ka viņam man ir gluži kā..."tad es aprāvos,jo zināju, ka nedrīkstu turpināt"Lai vaikā, labāk parunāsim par šodienu. Es esmu tik satraukta un laimīga!"
Tētis-"Tu zini manas domas par šo visu!"
Es-"Jā,bet..."
Iezvanījās viņa telefons.
Es klusi nočukstēju-"Kā vienmēr!'' noliku nokosto vafeli atpakaļ uz šķīvja.No mugurpuses atskanēja patīkama balss.
"Neļauj nekam sevi šodien nomākt!"es pagriezos un ieraudzīju Neitu. Viņš mani apskāva.
Es-"Tev taisnība!"
Neits noskūpstīja mani uz vaiga.
Neits-"Tu lieliski izskaties,kā vienmēr!"
Es-"Tiešām?Nav par vienkāršu?"
Neits-"Tu joko?! Tu pat ar plastmasas maisiņu mugurā izskatītos perfekti!"
Es pasmaidīju.
Neits-"Nu,mums laiks doties ceļā!"
Es-"Jā,tikai paņemšu somu!"Ejot pēc somas es izdzirdēju...
AUTORES PIEZĪME
Zinu,jau zinu!Tu tagad domā "Kas par sviestu?!",taču,šis bija mans pirmais stāsts,man nebija saprašanas par to cik garai ir jābūt normālai daļai,bet apsolu,ka uz priekšu viss būs aizvien labāk,kavlitatīvāk!😉
