Kopš tā vakara es atkal jūtos slikti.Es pat nezinu kamdēļ centos viņu padarīt greizsirdīgu,tas laikam bija alkohola iespaidā.Tagad man būs kauns skatīties Zakam acīs.Es tiešām esmu tāda muļķe,viņš mani pameta,jo negribēja un kāpēc,lai tagad gribētu?Nu gaidot šo tikšanos,manī bija tikai skumjas par nelaimīgo mīlestību un bailes skatīties viņam acīs.
Džastina skatapunkts
Es esmu tāds idiots!Ko gan es domāju,protams,viņa atrada citu,kādu kurš spēj dot to ko es nē.Es nesaprotu kāpēc tagad esmu dusmīgs,uz viņu vai sevi?Nē,man nav tiesību uz viņu dusmoties,jo es biju tas,kurš viņai salauza sirdi un pameta,es biju pelnījis redzēt to ko vakar viņa darīja,lai gan zinu,ka tas bija centiens mani sāpināt,kurš izdevās izcili.
Tikšanās
Es-"Varbūt viņš neiradīsies!"nepacietīgi klabināju pirkstus
S-"Ieradīsies,taču man uz mirkli jāaiziet!Tu tiksi galā?"
Es nobijos-"Jā."nedroši
S-"Tas būs ātri."
Neilgi pēc Sāras aiziešanas atvērās durvis un tur jau viņš bija.Starp mums valdīja milzīga spriedze un neveiklums.
Džastins pirmais uzsāka sarunu-"Kur ir...?"
Es-"Tūlīt atnāks."nepievērsu viņam uzmanību,bet tad neizturēju"Kāpēc nokavēji?Nevarēji no savas striptīzdejotājas laikā atvadīties?"ļauni
Viņš pat uz manis neskatījās un neko neatbildēja,tas laikam mani satracināja vēl vairāk.
Es-"Ko klusē?Tik daudz laizijāties,ka mēle vairs nestrādā?!"turpināju savu uzbrukumu.
Dž-"Tik pat daudz cik tu ar savu draudziņu!"viņš pārmetoši atcirta.
Es-"Un tu man tagad kaut ko vēl pārmetīsi?!Nopietni?"
Viņš uzsāka zēlaini-"Es saprotu kā tu jūties..."
Es neļāvu turpināt-"Nē,tur jau tā lieta,ka nesaproti vis!Tu pat nenojaut ko es pārcietu!!!Braucot uz šejieni tu biji man vienīgais cilvēks,bet ,tad es tev apniku un tu mani pameti!"es kliedzu un jutu kā man kaklā izveidojas kamols un sāk sūrstēt acis.
Dž-"Kā tu nesaproti?!Tu man neapniki!Es to izdarīju tavā labā,jo,jo,jo nespēju dot tev to ko vajadzēja!Tev pašai tā bija labāk!"viņš knapi valdījās,lai nebļautu.
Es-"Man labāk?!Kā salauzta sirds var būt labāk?Bet tev jau ir vienalga,ceru,ka viņas spēj tev dot to ko es nekad nespēšu,jo ko gan es..."
Tieši tajā brīdī ienāca Sāra un pēc nopietnās izteiksmes varēja noprast,ka viņa nojauš,ka šeit notika.
S-"Tā,lai kas arī šeit tiko notika,pietaupiet savas emocijas dziesmai!"
Viņa sāka mums stāstīt visu līdz atkal uzsākās strīds.
Es-"Varbūt varam rakstīt par to cik viegli ir aizmirst kādu,kuru tu mīli un dzīvot tālāk!"
Dž-"Nē,man ir labāka doma,raktīsim par to kāvpedauzīga dejošana atrisina visas problēmas!"
Es-"Nē,nē,nē,par to ka gulēšana katru dienu ar citu ir labākais veids kā aizmirst visu kas bijis."
Tad Sāra neizturēja-"Pietiek taisīt bērnudārzu!Vairs nav laika,rīt ir jāieraksta!Kad beidzot uzvedīsieties kā pieauguši cilvēki sākšu runāt ar jums!"
Viņa piecēlās un metās ārā pa durvīm,bet pat baisākais bija tas,ka...
