Apmulsums(7.)

450 60 1
                                    

Pēc mūsu ilgā acu kontakta viņš novērsās,lai ko teiku.
Dž-"Varbūt aizejam kaut kur paēst?"
Mani mazliet pārsteidza viņa piedāvājums-"Amm...jā,labi."
Dž-"Labi,tad iešu apģērbties."
Kad viņš bija gatavs mēs devāmies lejā.
Es-"Uz kurieni iesim?"
Džastins noraustīja plecus-"Nezinu,iesim kamēr atradīsim kaut ko!"
Es tika pasmaidīju.Mēs gājām līdz nonācām kaut kādā vietā,kas mazliet līdzinājās bāram.Telpa bija plaša ar vairākiem galdiņiem un bāra leti.
Dž-"Gaidi mani pie bāra!"
Es-"Uz kurieni tu iesi?"
Dž-"Tūlīt būšu atpakaļ."
Man nepatika šī doma,ka viņš atstās mani vienu,bet kas gan sliks varēja notikt?
Es piegāju pie bāra un apsēdos.
Bārmenis-"Ko pasūtīsiet?"
Es nedroši skatījos-"Pagaidām neko."
Uz brīvā krēsla,kas atradās man blakus,apsēdās kāds vīrietis.
Vīrietis-"Sveika,skaistulīt!"viņš oda pēc alkohola,man bija pretīgi un es centos iet prom,bet viņš saķēra mani aiz rokas.
V-"Pag,tu esi tā meitene no videoklipa."viņš pretīgi smīnēja"Nu ,tad iedod man arī vienu bučiņu."viņš liecās klāt.
Par laimi atskanēja Džastina balss-"Novācies no viņas!"dusmīgi.
V-"Un kas tu būtu,viņas draugs?"smējās
Dž-"Jā,ir kādas problēmas?"
Vīrieša pretīgais smaids pazuda-"Nu,tad pieskati labāk savu dūdiņu!"
Džastins vairs neko neteica,tikai saņēma mani aiz rokas un veda ārā.
Dž-"Kā tu vienmēr pamanies nonākt tādās situācijās."
Es-"Man vienkārši veicas."sarkastiski
Dž-"Tev vajadzētu sākt trennēties boksu."
Es-"Boksu?"izbrīnīta.
Dž-"Tad tu pati varēsi sevi aizstāvēt no visādiem kretīniem."
Es smējos-"Nedomāju,ka tā ir laba doma."
Dž-"Kāpēc?"nopietni lūkojās manī.
Es-"Kur es tev šeit trennēšos boksu?Mums nav tam laka un..."
Dž-"Es pats tevi pamācīšu."
Es-"Tu?"
Dž-"Kāpēc ne?Es ar to esmu nodarbojies 8 gadus."
Es nodomāju*Tad tāpēc tev ir tik sexīgs un muskuļots ķermenis!*
Dž-"Ko?"
Es attapos-"A?"
Viņš tikai smējās-"Nu,paldies,paldies.Man arī patīk tavs ķermenis."viņš turpināja smieties.
Tikai tagad es sapratu,ka savas domas pateicu skaļi,ak,es muļķe.Es nokaunējos.
Džastins tikai turpināja smieties-"Tad vienojušies?"
Man bija kauns skatīties viņam acīs-"Nu,varam pamēģināt!"
Viņš uztaisīja pašapmierinātu smaidu.Tā kā mēs nepaēdām tajā vietā nācās pasūtīt ēdienu no viesnīcas.
Numuriņā.
Dž-"Esi gatava?"
Es-"Jā."
Sākumā viņš novietoja manas rokas un parādīja pāris vieglus paņēmienus.Īstenībā man tas likās ļoti jautri.
Dž-"Labi,tagad pamēģināsim kaut ko sarežģītāku."
Viņš mani sagrāba no aizmugures un man vajadzēja izruties.Viņa rokas atradās uz maniem gurniem un es jutu viņa muskuļoto ķermeni cieši piespiestu savam,tas pilnībā novērsa manu uzmanību un tā vietā,lai izvairītos es nogāzos un nejauši paķēru līdzi arī Džastinu.Viņš uzkrita man tieši virsū,tagad mūsu sejas šķīra tikai daži centimetri.Pēc mirkļa mūsu lūpas saskārās,šoreiz tas notika pa īstam:nebija ne kameru,ne lieku cilvēku,tikai mēs divi.Mana roka ieslīdēja viņa matos un ar otru es turēju viņa staltos plecus.Pēc mirkļa mēs viens otram skatījāmies acīs.Es jutos tik laimīga,lai gan man vajadzētu justies slikti.Viņš piecēlās kājās un pasniedza man roku.
Es-"Kas tikko notika?"
Dž-"Tas,kam sen bija jānotiek."viņš smaidīja.Viss-mulsums,neveiklā sajūta un nosarkšana-viss,bija zudis.

Sapnis,kas izgaisa pārāk ātri.Donde viven las historias. Descúbrelo ahora