B-"Vai nāksi uz ballīti šovakar?"
Es biju mazliet pārsteigta par šādu piedāvājumu,tāpēc tikai pēc mirkļa atbildēju.
Es-"Nē,mani nesaista tādi pasākumi."
Tad kāds puisis izmeta piezīmi-"Nu,ja.Šitādas jau neies uz mūsu ballītēm,bet gan sava tētuka milijonus tērēt."
Es-"Nopietni?!"es viņam uzmetu niknu skatienu un devos prom.
Tā pati balss nerimās-"Grozi vien savu feiko silikona pakaļu,jo neko citu jau tu nemāki."
Es neko neatbildēju un gāju tālāk.Jāsaka godīgi,es jutos sapināta.Kāpēc visi vienmēr bāž man virsū tēva naudu?Man ar to nav nekāda sakarA.Citi ir sadomājušies nezin ko,laigan...Vienalga.Es iesēdos mašīnā un braucu.Šodien nolēmu atslēgties,tāpēc aizbraucu uz jūru,man tas bija vajadzīgs,lai atslābinātos no visa.Kad sāka satumst nolēmu,ka jābrauc mājās.Pa ceļam es satiku pazīstamu cilvēku.Tā bija Džesa.Es piestāju.
Es-"Čau,uz kurieni tu?"
Dž-"Čau,uz ballīti Maika mājā."
Es-"Kāp iekšā,es tevi aizvedīšu!"
Dž-"Paldies!Savādāk es laikam nomirtu."
Es-"Tas ir tālu?"
Dž-"Ar mašīnu nē,ar kājām jā!"
Pēc 20 minūtēm mēs piebraucām pie mājas,apkār bija pilns ar cilvēkiem,skanēja skaļa mūzika.
Dž-"Ienāc iekšā!"
Es-"Nē,labāk nē!"
Dž-"Nu beidz,kaut uz minūti.Vienkārši ienāc un apskaties."
Es nezinu kādēļ,bet piekritu,taču mana intuīcija lika noprast,ka kaut kas notiks.Izkāpjot lūkojos apkārt.Visi dzēra,bļaustījās un dejoja.Es kopā ar Džesu virzījos uz priekšu.Mēs iegājām iekšā un tur stāvēja vairāki puiši,arī tas rieīgais.Es gribēju iet prom,bet bija jau par vēlu..viņi mūs pamanīja.
Maikls-"Hei,Džes.Kas tev blakus..tā skaistā meitene?"
Man tas nepatika,jo viņš bija dzēris un uz mani skatījās kā uz gaļas gabalu.
Es noteicu-"Es labāk iešu!"un apskāvu Džesu.
Kad es gāju prom atskanēja piezīmes-"Nāc un apskauj mani arī."
"Varbūt uzdejosi klēpja deju?"
Es ignorēju viņu riebeklības un devos uz izejas pusi.Kad biju jau ārā mani kāds sagrāba no aizmugures un sāka skūpstīt manu kaklu.Elpa bija karsta un smirdēja pēc alkohola.
Es kliedzu-"Laid vaļā!Laid..."
Apkārt dzirdēju tikai smieklus.Es sāku raudād,jo nu jau mans krekls atradās uz zāles.Es tur stāvēju krūšturī raudam,pilnīgi bezspēcīga,bet tad atskanēja saniknota balss.
Dž-"Tūlīt pat atlaid viņu!"
Tas bija Džastins.
M-"Un ja nu nē?!Labāk papriecāsimies ar šo jaunavu"smejas.
Dž-"Tad tu paliksi bez savas sejas!"
Visi nosvilpās.
M-"Kāds te grib būt varonis!"
Maiks mani brutāli nogrūda zemē un metās virsū Džastinam.Viņi plūcās labu laiku un neviens neiejaucās.Kad Džastins jau kādu brīdi nepārtraukti sita pa Maika seju es skrēju un viņu rāvu nost.
Es-"Džasti,beidz!Lūdzu,pietiek!"
Viņš rimās,bet piecēlies trieca roku pret blakus esošā šķūņa sienu.
Dž-"Ja kāds no jums ,suņiem,kaut reizi vēl uz viņu paskatīsies(norādot uz mani)..jūs sagaida tas pats."
Tā nejaukā balss ko noteica,bet Džastins laikam nedzirdēja.viņš pacēla manu kreklu un to padevis veda mani uz mašīnu.
Viņš bija manāmi iereibis,bet tik un tā pieveica Maiklu,kurš izskatījās ļoti spēcīgs.
