Sapnis,kas izgaisa pārāk ātri.

AWKWARD(2.)

Es-"Labi,laikam jāiet gulēt."
Dž-"Ir,taču vēl agrs."
Es-"Jā,bet rīt ir svarīga diena."
Dž-"Nu,ja Marks negribēs tevi redzēt aizpampušu."
Es-"Viņu sauc Markuss tu muļķi."
Es nesaprotu kāpēc viņš kaut ko tādu pateica ,balsī bija saklausāma tāda kā griezisrdība. *Greizsirdība,nopietni Kylij?!Tu esi stulba,kāpēc gan ,lai viņš būtu greizsirdīgs?!*
Kad es attapos Džastins gultā krāva spilvenus,to sadalot divās daļās.
Dž-"Un nedomā man uzmākties!"viņš diezgan nopietni teica,bet,protams,ka tas bija joks.
Es-"Mēģināšu."iesmējos.Tad arī es apgūlos un apsedzos.
Es-"Ar labunakti."
Džastins tikai kaut ko nomurmināja.Es aizmigu diezgan ātri,jo garais ceļš bija izsmēlis manus spēkus.
Džastina skata punkts.
Es nesaprotu kāpēc nespēju iemigt,vai tas būtu viņas dēļ?Pagriezu galvu pret Kyliju,viņa bija cieši aozmigusi un izskatījās tik skaista.

Es pats vairs nesaprotu,kas ar mani notiek.Varbūt man viņa patīk? Pagaidi ko?!Nē,nekadā gadījumā,man par to ir jaaizmirst.Bet tas kā Markuss uz viņu skatījās...Vienkārši aizmirsti!!!
No rīta.
Kylijas skata punkts.
Es pamodos no modinātāja skaņas,kad centos piecelties nevarēju, paskatījos uz savu gurnu..uz tā atradās Džastina roka,bet kad es sakustējos viņš to uzreiz noņēma.Lai cik neveikli un mulsinoši tas nebūtu vairs nebija laika,mums bija jāceļas,lai paspētu visu laikā.

Es noslēdzu modinātāju un izkāpusi no gultas pa taisno devos pie skapja,lai izvēlētos drēbes šodienai.Visu paņēmusi gāju uz vannasistabu,kad biju saģērbusies devos atpakaļ.

Kamēr es biju prom mums tika atnestas brokastis.
Es-"Labrīt."
Dž-"Labrīt."viņš jau sēdēja pie galda un ēda.Es apsēdos tieši pretī,man bija mazliet neerti pēc šī rīta situācija,bet nolēmu to ignorēt,jo man bija jākoncentrējas uz gaidāmo tikšanos.
Dž-"Tu uztraucies?"
Es-"Nē."viņš iesmējās"Nu,varbūt nedaudz."
Dž-"Viss būs labi."
Es pamāju ar galvu un nokodu gabalu no ābola.Pie durvīm kāds klauvēja,es piecēlos,lai ietu tās atvērt,man priekšā stāvēja kāda sieviete.
Sieviete-"Labrīt,jums pakaļ ir ieradusies mašīna."
Es uzsmaidīja-"Labi,mēs tulīt iesim."
Sieviete-"Un pēcpusdienā tiks atnesta otra gulta."es tikai laipni pasmaidīju un saucu Džastinu.
Es-"Mums jāiet,viņš ir klāt!"
Džastins nolika neapēsto maizes gabalu uz šķīvja un piecēlās.Mēs abi devāmies lejā.
Markuss bija izkāpis no savas mašīnas un atvēris man durvis.

M-"Labrīt!"uzsmaidīja man.
Es-"Labrīt!"laipni atteicu.

Džastins tikai kaut ko nomurmināja un kāpa iekšā.
M-"Nu,ko..lielā diena ir klāt!"
Es-"Jā,es esmu sajūsmā un nedaudz uztraucos."
Viņš tikai pasmaidīja-"Viss būs labi."
Visu atlikušo ceļu mēs runājām par niekiem un pat Džastins iesaistījās sarunā.Mašīnā valdīja diezgan patīkama atmosfēra salīdzinoši ar vakardienu.
Markuss apstājās-"Lūk,esam klāt."
Mums priekšā atradās liela ēka,kas izskatījās pēc ierakstu studijas.Kad iegājām iekšā tur bija liela cilvēku burzma un visi sparīgi rosījās.
M-"Sveika,Roza,viņiem ir sarunāta tikšanās ar Dilana kungu."
Roza-"Mazliet uzgaidiet."viņa paņēma telefonu un kādam zvanīja,pēc mirklīša"Viņš ir gatavs jūs pieņemt varat iet iekšā."
Nu ko,lielais brīdis bija pienācis.
Autora piezīme.
Sveiki,jums noteikti šo izlsot ir tāds "PAG KO?!"zinu jau zinu,it īpaši Dzastina skata punkts bija ļoti nesaprotams,bet tieši to es gribēju panākt,gribēju parādīt kāds apjukums valada viņam galvā.Ceru,ka jums kaut nedaudz patika!😉
Ar cieņu K