Džastins ieradās tikai rīta pusē.Es piecēlos augšā,bet viņš paika tur guļot.Pēc visa,kas noticis man vajadzēja izrunāties ar kādu.
Es-"Džidžī?"
Dž-"Jā?"
Es-"Varam satikties?"
Dž-"Kas noticis?"
Es-"Nekas,vienkārši gribu tevi satikt."
Dž-"Labi,tad tiekamies kur parasti."
Es gāju gatavoties,tagad vienmēr ir svarīgi kā es izskatos,jo, lai kur es arī ietu mani fotogrāfēs.
Kafeinīcā
Džidzī jau mani gaidīja.
Es-"Čau!"
Dž-"Sveika Kai!"apskāvāmies.
Dž-"Stāsti,gribu zināt visu,kas notika viņa dzimšanas dienā!"viņa izpleta acis"Ar visiem sīkumiem."
Es tikai pasmaidīju-"Notika tas kam bija jānotiek!"
Viņa pasmaidīja.
Tad mēs kļuvām nopietnas.
Dž-"Bet,ja tiešām par ko tu gribi runāt?"
Es nopūtos-"Par Džastinu."
Dž-"Nu,kas ir r viņu?"
Es-"Tur jau tā lieta,ka es nezinu.Viņš vairs nav nekamā ieinteresēts,tikai ballītes,ballītes,ballītes."
Dž-"Tu esi ar viņu par to runājusi?"
Es-"Nē."
Dž-"Kādēļ?"
Es-"Es negribu viņu apbēdināt."
Dž-"Un tāpēc tu ļauj apbēdināt sevi?"
Es nezināju ko atbildēt.
Dž-"Tev ir ar viņu jāizrunājas."
Es tikai nopūtos.
Dž-"Ja tu to neizdarīsi,tad es to izdarīšu tavā vietā!"
Es-"Nekādā gadījumā!"
Mēs vēl dažas stundas runājām par viņu un Markusu,par visādām citām lietām.
Dž-"Man nu laiks doties,bet tu,tu gan aprunājies ar viņu."viņa devās prom es vēl uzkavējos,jo Džastins noteikti tāpat vēl guļ.
Nezin no kurienes pie mana galdiņa apsēdās Neits.Viņš ir gandrīz kā rēgs-uzrodās no nekurienes.
Es-"Ko tu te dari?''neapmierināta.
Viņš tikai smaidīja-"Kylij,tu redzi,kas notiek!Mani vārdi piepildās."
Es-"Tu vispār neko nezini par mūsu dzīvi!"piecēlos,lai dotos prom.
N-"Kylij,attopies taču!"šie vārdi atskanēja man aiz muguras.
Es devos mājās un biju apņēmības pilna,lai runātu ar Džastinu.
Kad ez iegāju iekšā viņš sēdēja uz dīvāna.
Dž-"Labrīt,mazā,kur tu biji?"
Es-"Labrīt!Mēs ar Džidžī nolēmām satikties."viņš mani aicināja iesēsties klēpī.
Es-"Klau,varbūt mums kopā vajadzētu uzrakstīt kādu dziesmu?"runāju maigi,lai nesatracinātu viņu.
Dž-"Ahhh."viņš nopūtās"Varbūt..."
Mans mēģinājums izgāzās-"Varbūt mēs varētu kaut ko kopā padarīt,jo man šodien ir brīvs laiks."izbraucu ar roku caur viņa matiem.
Dž-"Nu vispār,mēs ar puišiem nolēmām doties nelielā izbraucienā uz Vegasu."
Es-"Kad?"
Dž-"Šodien."
Es-"Sodien?"
Dž-"Jā,jo tu rīt tāpat brauc prom un tevis nebūs,tāpēc jā..."man gandrīz likās,ka viņš mani vaino pie tā,ka es tik daudz strādāju
Es-''Nu labi,tad patīkamu braucienu!"noskūpstīju viņu un devos prom.
Dž-"Uz kurieni tu?"
Es-"Man ir tikšanās."meloju,vienkārši nespēju te atrasties.
Pēc laika
Es jau gandrīz mēnesi biju savā tūrē.Mēs ar Džastinu sazvanījāmies un daudz runājām,bet tagad manu dzīvi sarežģīja viņa skandāls saistībā ar narkotikām.Mēs to izrunājām un es saprotu,ka viņš nožēlo,taču laiku un izdarīto diemžēl nevar pagriezt atpakaļ.
Es biju nogurusi no visas spriedzes,uzmanības,tāpēc nolēmu neparedzēti pārtraukt tūri.Dilans ,protams,trakoja,bet man bija vienalga.
Kad atbraucu mājās biju laimīga,mums ar Džastinu viss bija labi līdz atkal sākās ballīšu ēra tikai šoreiz daudz nopietnāk,jo viņš ar to pelnīja naudu.Es biju nogurusi un man vairs nebija spēka,tāpēc vienkārši samierinājos ar to,kas notiek,man galvenai,lai viņš ir laimīgs.Oēc iespējas mazāk centos rādīties sabiedrībā,gribēju,lai viss pieklust.
