Es šorīt pamodos un negribēju iet uz skolu,bet kāds tur brīnums..pēc vakardienas vispār nezinu vai varēšu turpināt mācības šajā skolā.Pavisam sašļukusi un drūma es devos ceļā.Šīs 15minūtes bija garākās manā mūžā,turklāt es pat nezinu ko darīt.Man nav draugu,kuri mani atbalstītu,nekā..pilnīgi un galīgi nekā.Un Džastins,ko biņš teiks,darīs?Neziņa mani dzina izmisumā.Piebraukusi pie skolas,dziļi ievilku elpu un devos iekšā.Ejot pa gaiteni,visi uz mani skatījās un sačukstējās.Pie tam nejaukais puisis nobļāvās-"Cik prasi,par to lai novilktu krekliņu."
Tas nu bija par traku,bet ko gan es varēju iesākt?Pēc iespējas ātrāk centos nonākt klasē,taču arī tur mani nesagaidīja nekas labāks.Kāds pateica-''Smukas krūtis."
Un meitene skatīdamās telefonā jautāja-"Ko gan tavs tētuks teiks par šo?"pavērš pret manj telefonu,kurā ir bilde ar mani krūšturī un Maiku.Tas bija par traku,es sagrābu viņas telefonu un metu to pret sienu.Tad es izskrēju ārā no klases un raudādama metos uz tualeti pa ceļam uzgrūžoties Džastinam,bet tajā brīdī man bija vienalga.Ieskrējusi iekšā,atslīgu uz grīdas un raudāju,jo neko citu nespēju.Toletes durvis atvērās ar lielu troksni un tajās stāvēja Džastins.
Dž-''Kas noticis?"viņš apsēdās man blakus un bija pārsteidzoši mierīgs.
Es šņukstot teicu-"Ar mani ir cauri."
Dž-"Kāpēc tu tā saki?"
Es-"Viņiem ir bilde no vakardienas un,ja tēvs to ieraudzīs!"es sāku raudāt vēl vairāk.
Mans telefons bija izkritis no kabatas un mētājās uz grīdas.Džastins to pacēla un kaut ko sāka darīt.Viņš laikm kaut ko lasīja.
Es-"Kas tur ir?"šņukstēju.
Dž-"Nekas tāds par ko tev uztraukties."
Es-"Parādi!"izrāvu to viņam no rokām.
Tur bija ziņa 🔷10'000 vai arī tētuks redzēs bildes"
Es-"Lieliski!Varu atvadīties no visa."un atkal jau raudāju.Tas bija dīvaini,neviens mani nebija redzējis raudam,jo parasti es nespēju raudāt citu klātbūtnē,man bija kauns,bet tagad...
Dž-"Labi,viss.Nomierinies!"
Viņš piecēlās kājās un padeva man tualetes papīru.
Dž-"Tava raudāšana mūs neizglābs ,drīzāk noslīcinās!"
Es-"Tev jau viegli runāt,ne tu esi tajā bildē krūšturī kāda izvirtuļa rokās!"
Dž-"Būtu dīvaini ,ja es būtu krūšturī,pretīgi,ja čaļa rokās!"
Es-"Nopietni,tu tagad sāksi jokot?!"es biju dusmīga.
Dž-"Tev taisnība..labāk nokritīšu uz pretīgas tualetes grīdas un raudāšu."
Es-"Liec man mieru!Tu tapat nevari man palīdzēt!"
Dž-"Īstenībā,varu gan!"viņs pašapmierināti smaidīja.
