Es dzirdēju, kā tēvs runā ar kādu pa telefonu, uz brīdi mani pārņēma jocīga sajūta, bet ,tad to pārtrauca Neita balss.
Neits-"Kai, mēs nokavēsim, ja tu nepasteigsies!"
Es ātri paķēru telefonu un devos lejā.
Es-"Esmu gatava!"uzsmaidīju viņam.
Kad piegājām pie mašīnas, Neits man atvēra durvis un mēs devāmies ceļā.
Es visu liku dīdījos un knibināju nagus.
Neits-"Vai tu uztraucies?"
Es-"Kā vēl nekad! Mana sirds izlēks caur muti."
Neits-"Būs labi.Tev ir lieliska balss un es zinu, ka viss izdosies izcili."
Es-"Paldies, ka uzmundrini mani!"
Saņēmu viņa roku savējā, viņš to pelika pie lūpām un uzspieda siltu skūpstu. Pēc 45 minūšu brauciena bijām klāt.
"Greja Geilona Mūzikas Akadēmija", šis uzraksts mums pavērās, piebraucot pie skolas.
Neits-"Esam klāt!"
Es no apmulsuma, prieka un uztraukuma kopā nespēju neko pateikt. Atvērusi mašīnas durvis, vēl brīdi blenzu uz uzraksta. Pie manis pienāca Neits.
N-"Vai esi gatava?"
Es-"Jā."
N-"Nu,tad,lai veicas! Pēc stundām tevi sagaidīšu!"
Uz atvadām viņš mani noskūpstija un devās prom.
Es lēnām devos uz ieejas pusi. Tiklīdz ,kā atvēru durvis, pie manis pienāca kāda sieviete.
Sieviete-"Vai Evansas jaunkundze?"
Es-"Jā,''biju mazliet izbrīnīta.
Sieviete-"Mani sauc Reičela, es Jūs pavadīšu uz pirmo lekciju."
Sieviete man gāja pa priekšu un cītīgi stāstīja par skolu, pēc neilga gājiena pa daudzajiem gaiteņiem mēs nonācām pie klases. Reičela atvēra durvis.
R-"Labdien.Šī ir jaunā studente Kailija Nikolīna Evansa."
Visi uz mani blenza un meitenes no tālākajiem soliem sāka sāčukstēties, tieši tad es sapratu, ka nebūs labi.
