Viņi abi lūkojās uz manis un gaidīja atbildi.Spriežot pēc lektora izteiksmes varēja noprast,ka Džastinam šī ir svarīga iespēja,tāpēc es sevī izjutu gandrīz kā pienākumu piekrist.
Es-"Jā,es esmu ar mieru!"
Džastins izskatījās pārsteigts.Tad lektors mums izskaidroja visu,kas un kā jāraksta.Laika nebija ļoti daudz,bet pietiekami,lai visu izdarītu labi.Mēs abi kopā devāmies ārā no kabineta uz izejas pusi.
Dž-"Kāpēc tu piekriti?Tev nauda nav vajadzīga."
Es-"Nauda,kas gan ir nauda?Ne vienmēr tas ir tik svarīgi."
Dž-"Nu,jā.Ja tev ir milijoni,tad tam nav nekādas nozīmes."
Es-"Man?Man nav nekādu milijonu.Tas,ka mans tēvs ir bagāts mani nepadara sliktāku par citiem.Un zini,šodienai pārmetumu un uzbraucienu man pietiek!" es sāku iet ātrāk.
Dž-"Nu,es tā nedomāju.Kylij,pagaidi!"viņš mani saķēra aiz rokas.
Es-"Ak,tad Kylī?Tu zini manu vārdu?!"izrāvos no tvēriena.
Dž-"Mums jāvienojas par projektu konkursam."
Es-"Vēlāk,man tagad nav vairs ne laika,ne vēlēšanās runāt ar tevi!"
Es apcirtos un devos ārā,bet viņš palika tur stāvam.Izgājusi ārā ieraudzīju baltu Bentliju ar milzīgu rozā pušķi virsū,kad piegāju pie mašīnas šoferis atvēra ma durvis.Iekāpusi mašīnā sapratu,ka šis ir tas pārsteigums par kuru runāja Neits.Mēs braucām ne parāk ilgi,bet man vēljoprojām nebija ne jausmas uz kurieni mēs dodamies.Tad mašīna apstājās un es biju vēl lielākā neizpratnē.
