Glābējs(2.)

490 61 0
                                    

Es viņā raudzījos cerību pilnām acīm-"Kā?"
Dž-"Sāksim ar to,ka jānoskaidro,kurš sūtīja šo ziņu,lai pēcāk varu viņu nozilināt,tad jāpieslēdzas telefoniem un vienkārši jāizdzēš šīs bildes!"
Es slaucīdama savas asaras jautāju-"Un kā tu 'VIENKĀRŠI' grasies to izdarīt?"
Dž-"Ejam!"viņš pasniedza man roku.
Pieceldamās sekoju viņam.Mēs gājām lejā uz pagrabstāvu,tur atradās tāds kā dzīvoklis,Džastins neklauvējot devās iekšā.
Dž-"Man vajag,lai tu noskaidro šī nummura īpšnieku un liec šaj bildei izgaist no visiem telefoniem!"
Puisis,kas sēdēja krēslā atbildēja-"Man nav laika ,lai noņemtos ar muļķībām!"
Džastins saniknots saķēra puisi aiz krekla un viņu piepacēla -"Tu laikam esi aizmirsis,kas es esmu!Ja es ko saku,tad tas nav lūgums,bet pavēle!"viņš skatījās puiša baiļpilnajās acīs"Tagad darbojies,nūģi."neko neteiktdams,viņš sāka darbu.Apmēram pēc 10 viņš paziņoja-''Bildes ir izdzēstas un tās būs neiespējami atjaunot!"
Es biju tik laimīga,ka spiegdama apķēros puisim ap kalu un noskūpstīju viņu uz vaiga-"Paldies,tu esi ģēnijs!"
Džastins šķietami bija vairāk šokēts nekā puisi pie datora.
Pēc mirkļa puisi teica-"Numurs pieder Tērneram!"
Dž-"Nu,protams!"viņš neizskatījās pārsteigts.Džastins uz kaut kurieni gāja un es viņam sekoju.Pēc brīža mēs atradāmies skolas pagalmā un tur stāvēja tas riebīgais puisis.Pēc mirkļa viņa seja saņēma Džastina raidītu dūri,puisis nokrita.Bet Džastins viņu piecēla un ar dūri iesita pa vēderu.Es biju uztraukusies,bet negribēju Džastinu apturēt.
Dž-"Tu nožēlojamais,mēsls!Ja kaut vēl reizi ar Kyliju runāsi,tad tas būs pēdējais ko tu savā dzīvē izdarīsi."viņš pievilka Tērneru pie manām kājām un teica-"Uz ceļiem!"iesperdams atkārtoja"Es teicu uz ceļiem!"tikai šoreiz jau daudz pavēlošāk.Puisis paklauīja un manā priekšā piecēlās uz ceļiem.
Dž-"Tagad lūdz viņai piedošanu!"
Es-"Nevajag!"
Dž-"Nejaucies!"dusmīgi.
Tērnes lūkojās manī-"piedod,lūdzu,piedod!"
Es tikai uz viņu paskatījos un,tad pievērsos Džastinam uzmezdam niknu skatu.Ilgāk es tajā vairs nevarēju noraudzīties,tāpēc pagriezoz un devos prom viņus abus atstādama sev aiz muguras.

Sapnis,kas izgaisa pārāk ātri.Onde histórias criam vida. Descubra agora