N-"Kylij,vai tu kļūsi par manu sievu?"viņš bija notupies manā priekšā uz viena ceļa,es pat nespēju aptvert pa kuru laiku.Tēva sejā es redzēju prieku un mazliet arī uztraukumu.Kārbiņā,kas atradās manā priekšā bija milzīgs dimanata gredzens,tas bija skaists un plnīgi noteikti šausmīgi dārgs.
Ops! Esta imagem não segue nossas diretrizes de conteúdo. Para continuar a publicação, tente removê-la ou carregar outra.
Es tur stāvēju un klusēja nezinādama ko teikt,līdz pār manām lūpān atskanēja vārds PIEDOD,tad es pagriezos un skrēju prom,pār maniem vaigiem ritēja karstas asaras ,bet neskatoties uz to es turpināju skriet līdz man aptrūkās elpa un es saļimu uz ietves.Šobrīd man bija vienalga vai kāds mani redz vai nē,es tur tikai sēdēju un raudāju.Līdz uz mana pleca tika noliktas rokas un es sadzirdēju pazīstamu balsi. Dž-"Kylij,kas noticis?"balss bija raižu pilna. Es neko netbildēju,tikai raudāju.Viņš mani cieši apskāva un palīdzēja piecelties.Es nekad nebiju raudājusi tā kā šobrīd.Manas rokas bija cieši piespiestas Džastina mugurai es jutu patīkamo siltumu,kas nāca no viņa,pēc mirkļa,kad es biju nedaudz nomierinājusies un viņš mani atlaida. Dž-"Tev viss kārtībā?" Es-"Jā,laikam."slaucīju asaras no saviem vaigiem. Viņš uz mani rūpju pilnām acīm skatījās. Dž-"Nāc,es tevi pavadīšu uz mājām!" Es piekrītoši pamāju un sekoju viņam.Gandrīz visu ceļu mēs klusējām līdz viņš jautāja. Dž-"Vai tu brauksi uz..." Es-"Nē,tēvs noraidīja šo piedāvājumu manā vietā." Dž-"Bet,ja tu gribi braukt,tad..." Es-"Es nevaru,šobrīd viss ir pārāk sarežģīti." Viņš neko vairs neteica,jo mēs bijām pie manas mājas.Manā acu priekšā sēdēja Neits,kurš izskatījās sagrauts.Mana sirds salēcās,kad viņš pielēca kājās un nāca uz manu pusi. N-"Ko viņš pie velna šeit dara?"viņš pilnīgi vārijās no dusmām. Es-"Neit,lūdzu..." Viņš spēcīgi saķēra mani aiz pleciem un kliedza-"Kā tu tā varēji?Visu šo cilvēku priekšā."viņš mani spieda aizvien stiprāk. Līdz Džastins sāka protestēt-"Laid viņu vaļā!" un nogrūda Neitu zemē. N-"Nolādētais salašņa,neuzdrošinies man pieskarties!"viņš centās iesist Džastinsm,bet Džastins izvairījās. Es-"Ejam prom,es negribu šeit vairs palikt!" Es no somiņas izvilku savas mašīnas atslēgas un pametu tās Džastinam. Es-"Braucam,ātri!" Iekāpusi mašīnā,dzirdēju kā Neits cenšas skriet uz mūsu pusi.Bet neskatoties uz to mēs uzsākām braukt. Autora piezīme Ceru,ka nešķita pārāk banāli.Ceru,ka nekrītu jums jau uz nerviem ar visām šīm daļām šodien.😂Šī laikam šodienai pēdējā.😉😉 Ar cieņu K
