Brīdi klusuma Neits atkal sāka runāt.
N-"Kā gāja?"
Es-''Bija labi."negribēju izplūst sīkumos.
N-"Tikai labi?"
Es-"Lūdzu...Es esmu šausmīgi nogurusi,pie tam man uz rītu ir jāuzraksta 15 lappušu gara eseja,bet tā kā mans "cītīgais solabiedrs" savas 15 lappuses neuzrakstīs,tad man ir jāraksta visas 30!"
N-"Kā?Ja viņš neraksta,tad ,lai dabūs sliktu atzīmi,bet kāpēc tev jādara viņa vietā?"
Es-"Tādi ir noteikumi,komansdas darbam komandas atzīme!"
N-"Sviests!" abi iesmējāmies.
Pārējo ceļa daļu pavadījām runājot par sīkumiem.Kad beidzot bijām piebraukuši pie mājas es uzreiz devos iekšā,lai jaunajos iespaidos dalītos ar tēti,bet viņa,protams,nebija mājās.Neits pienāca no mugurpuses un uzlika man roku uz pleca.
N-"Ei,nepārdzīvo,viņam biji darīšanas!"
Es-"Nē,viss kārtībā.Paldies,ka atvedi,bet ,nu gan man jāiet mācīties!" viņš mani noskūpstīja uz pieres.
Es devos augšā un iegāju dušā. Iznākusi no dušas ķēros klāt pie referāta.Apmēram pēc trijām stundām es beidzot biju pabeigusi savu darbu un priecājos,ka varēšu iet gulēt,bet manu prieku pārtrauca SMS. Es paņēmu rokās savu telefonu un man bija slikta nojausma.
SMS🔹ČAU,MAZĀ!ZINU,KA TU ESI LABS CILVĒKS UN MANĀ VIETĀ UZRALSTĪSI ATLIKUŠĀS 15 LAPAS,JO ESMU 100% PĀRLIECINĀTS,KA SAVAS JAU ESI PABEIGUSI!🔹
Es nomurmināju-"Viņš,taču joko,vai ne?!"
Es iekritu gultā,brīdi pagulējusi devos atpakaļ pie datora.
Es-"Nu,Džastin!Gribēji,lai es rakatu?!Nu,tad pagaidi!"
