Sapnis,kas izgaisa pārāk ātri.

Saruna ar tēvu

Ierasties pie viņa pēc 15 minūtēm bija neiespējami,lai arī cik ātri es brauktu,kad beidzot biju klāt man bija bail iet iekšā,bail nejau no tā,kas viņam sakāms,bet gan no tā kā viņš uz mani skatīsies.Es iegāju mājā un devos uz viņa kabinetu,zinādama ,ka viņš tur sēdēs pie sava milzīgā koka galda.Iegājusi iekšā biju pārsteigt,ka tur sēdēja arī Neits.Es bailīgi tur stāvēju nezinadam ,kur likt rokas vai ko teikt.

T-"Es ļoti ceru,ka esi kārtīgi pārdomājusi vakardienas notikumus un atvainosies Neitam."
Es jutos vainīga un zināju,ka man jāatvainojas-"Neit,piedod,viss kas vakar notika,es nebiju tam gatava,tas bija pārāk pēkšņi."
N-"Tu ar viņu pārgulēji?"
Es nespēju noticēt savām ausīm-"Kā lūdzu?"nu jau es biju dusmīga,par ko gan viņš mani uzskata.
Viņš pieleca kājās un atkal mani sagrāba aiz pleciem.
Es-"Laid vaļā,man sāp!"spirinājos.
N-"Kā tu varēji?!"viņš bija dusmīgs.
Tēvs beidzot iejaucās-"Neit,atstāj mūs abus divatā."
Pēc mirkļa viņš mani atlaida.
T-"Apsēdies.''norādīja uz krēsla pusi.
Es berzēju sāpīgās vietas-"Kylij,tu,taču saproti,ka tas,kas vakar notika ir pilnībā nepieņemami!"viņš runāja tā,lai es justos vainīga.
T-"Tagad ,lai šo visu labotu mums publiski jāpieņem bildinājums."
Es-"Ko?Es negribu precēties!"es biju šokēta.
T-"Neuzvedies kā bērns.Vakar viņš parakstīja čeku par 500 tūkstošiem"
Nu mani pārņēma pretīgums un riebums.Es piecēlos no krēsla.
Es-"Tā tad viņš grib mani nopirkt?"manas acis atkal kļuva slapjas.
T-"Kylij,tā ir liela nauda un..."
Es-"Un tu esi gatavs mani pārdot?!"es raudāju un kliedzu"Kā tu tā vari?Tev pašam nav pretīgi?!"es vairs nespēju klausīties tajā ko viņš saka.Iekšā ienāca Neits un mans riebums tikai auga.

N-"Tad viss ir nokārtots?"skatījās uz tēvu nepievērsdams man uzmanību.
Es-"Nekas nav nokārtots.Es tev pēc darījuma izskatos?!Tu esi pretīga man!"un tad notika tas ko es gaidīju vismazāk,viņa plauksta atdūrās pret manu vaigu.

Aptvēris ko ir izdarījs viņš sāka atvainoties.
N-"Lūdzu,Kylij,nomierinies!"mierīgā balsī
Es-''Nomierinies,tu man saki nomierinies.Pēc visa šī...tikko tu..."
Es pagriezos uz durvju pusi un devos ārā.Vēl pēdējo reizi paskatoties atpakaļ pār manām lūpām nāca vārdi.
Es-"Mani nevar nopirkt jums jau nu to vajadzēja zināt!"
Es devos ārā uz mašīnu,bet Neits man sekoja.
N-"Piedod,beidz dusmoties."
Es neko neatbildēju,iekāpu mašīnā un uzsāku braukt.Man galvā maisījās visādas domas,bet nebija ne jausmas ko iesākt.Es apstājos ceļa malā,lai brīdi visu apdomātu un saņemtos,paskatījusies pulkstenī sapratu,ka līdz Džastina lidojumam ir atlikušas vēl 2 h.
Es-"Man jāpasreidzas!"uzsāku braukt.
Autora piezīme.
Es ļoti vēlos līdz skolas sākumam pabeigt šo stāstu ,tāpēc cenntīšos aktīvi publicēt daļas😉Jums patīk,ja ir vairāk gifu,bilžu vai labāk,ja ir mazāk?
Ar cieņu K