Mēs uzsākām braukt atstājos Neitu aiz muguras.Pār maniem vaigiem atkal sāka ritēt asaras.Džastins saņēma manu roku savējā.
Dž-"Neraudi,viss būs labi."viņš mierinoši noteica.Es aizgriezu savu galvu un skatījos ārā pa logu.Pēc kāda laika mašīna apstājās.
Es-"Ko mēs šeit darām?"es biju neizpratnē.
Dž-"Šodien labāk paliec pie manis,jo mājās tu nevari atgriezties."
Es-"Bet,tavi vecāki?"
Dž-"Es dzīvoju viens."
Viņš jau kāpa ārā-"Tu nāc?"
Es piekrītoši pamāju un sekoju viņam.Māja no ārpuses izskatījās diezgan maza,bet iekšā bija daudz vietas.Tā bija mājīgi iekārtota un apkārt bija bildes.Es apstājos un lūkojos uz šīm fotogrāfijām.
Dž-"Vēlies tēju?"
Es-"Jā,labprāt!"
Es apsēdos uz dīvāna un gaidīju līdz viņs atnāca ar divām krūzēm.
Dž-"Lūdzu!"
Es-"Paldies tev!"
Viņš apsēdās un uz mani skatījās ar šo raižu pilno skatienu.
Dž-"Kas notiks tālāk ar tevi un Neitu?"
Es-"Es nezinu."nodūru galvu un noliku tēju uz mazā stikla galdiņa.
Es-"Viss ir pārāk sarežģīti."
Dž-"Izskatījās,ka ļoti sarežģīti."
Es-"Jā."
Dž-"Ko tu domā darīt?"
Es-"Rīt iešu un aprunāšos ar tēvu.Cikos ir tavs lidojums?"
Dž-"Vakarā,tu tiešām nebrauksi?"
Es-"Nē,man jānokārto visa šī jezga."
Dž-"Es saprotu,bet vai tu vari pateikt,kas šodien notika?"
Es nopūtos,jo nezināju vai vispār gribu Džastinam to stāstīt,bet tad sāku.
Es-"Šodien,kad pie manis atnāca Neits viņš teica,ka man būšot pārsteigums un vakarā man jābrauc uz svinību vietu.Es nebiju sajūsmā,jo,pirmkārt,man riebjas pārsteigumi un,otrkārt,šādi pasākumi.Tad tēvs uzstājās ar savu runu un tā...es nepaspēju attapties,kad jau Neits manā priekšā bija nokritis uz ceļa ar gredzenu rokās.Pats stulbākais,ka neteicu ne jā ne nē,bet gan "PIEDOD!Fucking piedod!"man pār vaigu atklas noslīdēja asara.
Džastins tikai lūkojās manī.
Es-"Lieliski,tagad tu mani uzskati par kaut kādu čīkatuli,jo es pati nesaprotu kādēļ es raudu"dusmojos uz sevi.Dž-"Nē,viss ir kārtībā.Labāk dosimies gulēt."to pateiktdams viņš piecēlās kājās un es viņam sekoju.
Autora piezīme
Nu ko,trakas lietas notiek ne?Droši izsakāmies komentāros!😉