Es dzirdēju soļus sev nopakaļ.
Dž-"Mazā,pagaidi!"
Es-"Ko?"pagriezos dusmīgi rokas sakrustojot uz krūtīm.
Dž-"Kas tev ir?"
Es-"Kas man ir?!Tu esi pilnīgi nojūdzies!"
Dž-"Tu nopietni?!Tu vispār zini ko tu gribi?"
Es-"Jā!"
Dž-''Es tev palīdzu ,un ko tu..sadusmojies!"
Es-"Es esmu tev pateicīga par palīdzību,pat ļoti,bet tu nedrīksti sist katru,kurš tev nepatīk!"
Dž-''Kurš to ir teicis!?"
Es uz viņu joprojām skatījos dusmīgi.
Dž-"Nu labi jau labi.Apsolu tev nesist nevienu,vismaz tavā priekšā!"
Es iesmējos-"Nu vismaz...ne manā priekšā!"mēs abi sākām smieties.Es pat nezinu kādēļ,bet nespēju uz viņu ilgi dusmoties.
Es-"Labi,ejam uz stundām."
Viņš novicināja rokas un mēs devāmies,kad klasē iegājām kopā visi uz mums dīvaini skatījās.
Dž-"Pietiek blenzt!"
Visi uzreiz novērsās.Bet mani tas tikai priecēja.
Pēc stundām mums bija jāiet pie lektora atskaitīties par projektu,bet viņš nebija uz vietas un mums nācās uzgaidīt.
Es-"Es te tā prātoju...Kāpēc visi tevi klausa uz vārda un baidās no tevis?"
Džastins tikai nosmīnēja-"Respekts,mazā,respekts!"
Es nobolīju acis-"Bet kapēc?"
Džastins noraustīja plecus-"Kādreiz Maiks bija galvenais,es tāpat kā Braens un visi citi skrējām viņam pakaļ,bet tad man apnika,es vienkārši sāku būt pats par sevi.Man nebija bail kā citiem,es nebaidījos atbildēt par savu rīcību un vārdiem.Tieši tāpēc Maiks un citi mani respektē!"
Es-"Nu,tad jau tu esi sliktais puika!"
Dž-"Tieši tā!"pašapmierināti.
Es-"Bet,kad tev būs draudzene,tad viņa negribēs,lai tu kaujies ar visiem!"
Dž-"Draudzene,neapvainojies,bet neviena nav bijusi mana draudzene ilgāk par divām dienām."
Man sirdī iedūrās asa sāpe.
Es-"Kapēc?"
Dž-"Tāpēc,ka man apnīk.Meitenes bariem skrien man pakaļ,es varu dabūt jeb kuru,bet kāda jēga."
Nu mani sāka kaitināt viņa augstprātība.
Es-"Nesaki tā!"
Dž-"Interesanti kāpēc?"
Es-"Jo visas nav tādas"
Dž-"Pff."
Es-''Man tev ir vēl viens jautājum?"
Dž-"Klausos!"noplātīja rokas
Es-"Kāpēc tu mani sauc par mazo?"
Dž-"Tāpēc,ka tev patīk!"
Es-"Kā lūdzu?"es biju apstulbusi.
Dž-"Ja tev nepatiktu,tad tu neļautu man sevi tā saukt."
Tad es sapraru,ka tā ir un sāku domāt,kādēļ ļauju bet,tad pienāca lektors un aicināja mūs klasē.Es vairs neko nepaspēju viņam pateikt.
