Sāras idejai par interviju es vēl galīgi nebiju gatava,tāpēc to noraidīju.Man tik ļoti patika tas,ka viņa neko neuzspieda atšķirībā no Dilana,viņa bija ļoti saprotoša.Arī vairs no Neita nesaņēmu nekādas ziņas,par laimi.Dzīvoju šo laiku ļoti mierīgi,iekšēji likās,ka tieku tam pāri,jo kā nekā ir pagājuši jau daži mēneši.Mans gads sāk iet uz beigām,tāpēc tagad sāku daudz vairāk strādāt un rakstīt.Džidžī ir ļoti lepna ar mani,tam,ka es tik ātri saņēmos viens no iemesliem ir viņas atbalsts. Teikšu gan godīgi,ka ieraugot šo bildi es mazliet iekšēji sašļuku,tas bija kā ass dūriens sirdī.
Ups! Gambar ini tidak mengikuti Pedoman Konten kami. Untuk melanjutkan publikasi, hapuslah gambar ini atau unggah gambar lain.
Nepagāja ne ilgs laiks un Džidžī jau zvanīja. Dž-"Sveika,Kai!"mazliet nedroši. Es-"Čau,Džī!" Dž-"Kā iet?Ko šodien darīji?Biji in..."pārtraucu. Es-"Jā un redzēju bildi,tā ir visur!"ļoti mierīgā tonī. Dž-"Kā tu jūties par to?" Es-"Godīgi sakot nav patīkami redzēt kādu ko mīlēji tik ļoti kopā ar citu,bet,ja viņš ir laimīgs,tad man arī jābūt!"manā balsī bija neliela rūgtuma piegarša Džī tikai nopūtās-"Man žēl tevis,ka tev tas jāredz un..." Es-"Man viss ir labi,lai cik dīvaini tas neskanētu.Es pati nesaprotu,kā viss tik ātri manī norimās-dusmas,naids,aizvainojums-,bet priecājos,ka tas ir aiz muguras." Mēs vēl kādu laiku runājām līdz uz otras līnijas bija Sāra,,ļoti uztraukta. Es-"Kas notiek?" S-"Pēc iespējas ātrāk ierodies pie manis!" Kad biju pie viņas mani joprojām nepameta šī nelāgā nojauta,ka viņas sakāmais mani galīgi varētu neiepriecināt. Es-"Sveika,kas notiek?"apsēdos. S-"Man jāsaka,kas tāds,kas tev galīgi nepatiks." Es mazliet izbijos,bet centos to neizrādīt-"Un,kas tas būtu?" S-"Kad jūs vinnējāt konkursā bija noteikts cik dziesmas jums ir jāizdod kopā.Sākumā man likās,ka viss ir kā vajg,bet,tagad man atnāca paziņojums,ka jums ir jāizdod vēl viena kopdziesma,ja nē būs milzīgas juridiskas nepatikšanas!"viņa izklausījās izmisusi un uztraukusies par manu atbildi. Es-"Labi."es runāju tik mierīgi cik vien iespējams. Sāra bija izbrīnīta-"B-bet,tu to...tik vienkārši un...jums,taču un..."viņa bija zaudējusi valodu. Es-"Es vairs nekad negribu izrādīt savu vājumu,man ir apnicis,gribu,lai visi redz to,ka es neesmu kaut kāda maza pinkšķe,bet gan stipra sieviete!"tas skanēja tik pārliecinoši. No malas likās,ka man viss ir vēsi un mierīgi,bet iekšā es jutos citādi,man bija prieks,bet tajā pašā laikā dusmas,es nezināju ko gaidīt un darīt,bet esmu sev nozvērējusies vairs nevienam neļaut sevi salauzt! S-"Labi,bet tagad gan tev būs jāsniedz intervija,jo savādāk visa jezga sāksies no jauna.Vislabāk būt,ja jūs kopīgi sniegtu interviju!" Es nespēju noticēt savām ausīm-"Viņš NEKAD nepiekrit8s,NEKAD!" S-"Tā kā tas ir tavā labā....tu vēl nezini uz ko es esmu spējīga!"
